Lai palielinātu legāla satura patēriņu un nodrošinātu autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību ne vien audiovizuālo pakalpojumu jomā, bet arī citās radošajās nozarēs, izstrādāti un š.g. 23.jūlija valdības sēdē apstiprināti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, informē Kultūras ministrija.
Izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iegūst pilnvaras administratīvā procesa ietvaros nodrošināt piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti. Tādējādi iecerēts mazināt autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjomu tiešsaistē.
Šobrīd Latvijā autortiesību un blakustiesību īpašnieki, lai ierobežotu piekļuvi pirātiskām tīmekļvietnēm, ir tiesīgi vērsties ar prasības pieteikumu tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Taču šāda iespēja līdz šim ir reti izmantota, jo tā prasa laika un finanšu resursus.
Atbilstoši ministrijas 2021.gada pētījumam "Apmeklētāko nelegālās straumēšanas vietņu audits un auditorijas izpēte," 15% no respondentiem norādīja, ka pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši pirātiskās video satura straumēšanas vietnes. No tiem – 42,5% respondentu šādas vietnes lietojuši ikdienā – vismaz reizi nedēļā un biežāk. Savukārt, atbilstoši NEPLP 2021.gada pētījumam "Televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņš Latvijā un tā radītie zaudējumi valsts ekonomikai," autortiesību un blakustiesību aizsargāta digitālā satura nelegālā apjoma patēriņa radītie zaudējumi valsts ekonomikai ir apmēram 30 221 069 eiro gadā. No šīs summas netiek nomaksāti nodokļi, un šis ir apjoms, kas ierobežo jauna ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāta satura veidošanu, tādējādi potenciāli nenodarbinot gan satura tiešos veidotājus (autorus, mūziķus, aktierus un tml.), gan arī cilvēkus, kas šo saturu palīdz veidot (tehniskais personāls, citas saistītās nozares). Vietējā satura samazināšanās un reklāmas ieņēmumu aizplūšana uz citām, tostarp tādām platformām, kurās tiek veikta uzņēmējdarbība, pārkāpjot autortiesības un blakustiesības, ir cieši saistāma arī ar valsts informatīvās telpas drošības aspektiem, jo potenciālajiem šādu tīmekļvietņu gala lietotājiem ir ievērojami lielāks risks nonākt tādā informatīvajā telpā, kurā tiek izplatītas nepatiesas ziņas, dezinformācija un arī propaganda, kā arī izplatīts ierobežoto resursu, tajā skaitā uz starptautisko sankciju pamata ierobežoto resursu, saturs.
