Lai reformētu valsts nodevas un nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī paredzētu maksimālo par prasību maksājamo valsts nodevas apmēru civillietās, 2025.gada 18.februārī atbalstīti grozījumi Civilprocesa likumā, informē Saeima.

Kā grozījumi anotācijā atzīmē tā autori, pašlaik par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, valsts nodevas apmērs tiek aprēķināts procentuāli no prasības summas. Maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu likumā nav noteikta. Ar grozījumiem iecerēts veikt valsts nodevu reformu, kā arī noteikt maksimālo valsts nodevu 25 000 eiro apmērā.

Plānots, ka valsts nodevu samazinās prasībās līdz 7500 eiro. Samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, veicinās iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, tādējādi stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu, pauž grozījumu autori no Tieslietu ministrijas.

Paredzams, ka nodevu samazinājums mazākas vērtības prasībām līdz 7500 eiro veicinās personu vēršanos tiesā. Šobrīd salīdzinoši augstie nodevu apmēri ietekmē personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Ja nodeva sastāda lielu vai pat lielāko daļu no pašas prasības, tad persona, iespējams, izvēlēsies neaizsargāt savas tiesības un intereses tiesā, pauž grozījumu autori.

Ar grozījumiem iecerēts vienkāršot nodevu aprēķinu. Proti, fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā atvieglos privātpersonām valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī ļaus privātpersonām vieglāk saprast faktiskās tiesvedības izmaksas.

Prasībās no 40 001 eiro valsts nodevas apmēru plānots palielināt, lai mazinātu fiskālo ietekmi uz budžetu. Tāpat iecerēts palielināt nodevu, par, piemēram, laulības šķiršanu, nosakot, ka turpmāk tā būs 160 eiro (pašlaik – 145 eiro).

Ar grozījumiem iecerēts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts un pašvaldību iestādes lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos. Tāpat plānots precizēt brīdinājumu izsniegšanas kārtību.

Vienlaikus ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka tiesu izpildītāji nevarēs vērst piedziņu uz uzturlīdzekļiem, ko saņem parādnieks tādā apmērā, kas noteikts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, notariālā akta formā taisītu vienošanos vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu. Tāpat piedziņu nevarēs vērst uz valsts kompensāciju, kas izmaksāta noziedzīgos nodarījumos cietušajam. Ar grozījumiem precizētas arī normas saistībā ar atbildētājam noteikto pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.