2025.gada 12.augustā valdībā izskatīts informatīvais ziņojums “Par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu”, kura secinājumi kalpos par pamatu turpmākai rīcībai un dialogam ar sociālajiem partneriem, informē Veselības ministrija.
Kopš 2022.gada gan A, gan B slimības lapu skaits samazinās, tomēr darba devēji pauduši bažas, ka nepamatoti izsniegtas slimības lapas var vājināt uzņēmumu un darbaspēka konkurētspēju. Lai efektīvāk risinātu vieglu un īslaicīgu slimības gadījumu un samazinātu administratīvo slogu, nodrošinātu uz datiem balstītu veselības politikas plānošanu un precīzāk noteiktu darbnespējas iemeslus nodarbināto vidū, Veselības ministrija (VM) veikusi padziļinātu slimības lapu analīzi.
Kopš 2019.gada, kad slimības lapas sāka izsniegt elektroniski, ir iespēja sistemātiski iegūt un analizēt datus. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta, un datu analīze rāda, ka 80% gadījumu trūkst pilnvērtīgas informācijas par saslimšanām un to izplatību, ierobežojot spēju pamatot veselības aprūpes attīstības lēmumus. Lai to mainītu, jau ir uzsāktas sarunas ar ārstiem, vienlaikus stingri ievērojot sensitīvo datu aizsardzību un nodrošinot, ka informācija būs pieejama tikai veselības nozarei, kā tas ir bijis arī līdz šim.
Analizējot VM rīcībā esošos datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas. Tādēļ VM rosina gadījumos, kad izraksta slimības lapu ar cēloni “cits cēlonis”, tai pievienot informāciju arī par diagnozi, kas ir pieejama tikai veselības sektoram. Diagnozes norādīšana darbnespējas lapās sniegs precīzu informāciju par saslimstības struktūru, ļaujot pamatoti plānot un mērķtiecīgi sadalīt finanšu resursus dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat ministrija rekomendē pēc noteikta perioda slimības lapu anulēt, ja ilgstoši nenotiek informācijas aktualizēšana.
Starp klasificētajiem slimības lapu izsniegšanas iemesliem, kuros tas norādīts, izplatīts cēlonis ir nelaimes gadījumi darba vietā, tādēļ ministrija aicina izstrādāt konkrētus pasākumus darba devēju informētībai un zināšanu paplašināšanai, darba vides risku novērtēšanai, darbinieku apmācībām un darbinieku veselības veicināšanai.
Lai gan šobrīd nav aizliegts darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienoties par darbinieka darba pienākumu nepildīšanu dažas dienas gadā akūtu slimību gadījumā, neizmantojot slimības lapu, praksē šādu vienošanos nav iespējams panākt dažādu iemeslu dēļ – tā rezultātā nodarbinātajam ir nepieciešams atvērt slimības lapu uz vienu līdz trīs dienām.
