Aktualizējoties diskusijai par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi saskaņā ar publiskiem iepirkumu līgumiem, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atgādina par normatīvajos aktos jau paredzēto regulējumu, kas pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem dod iespējas šādas preces neiepirkt.

Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkuma nolikumā (attiecīgi arī iepirkuma līgumā) paredzēt liegumu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Šādas tiesības pasūtītājam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jebkurā iepirkumā, tostarp Publisko iepirkumu likuma 9.pantā minētajos iepirkumos, kā arī iepirkumos, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtību (proti, “zemsliekšņa iepirkumi”).

Iekļaujot iepirkuma nolikumā norādi par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu, jāparedz veids un kārtība, kādā preču izcelsme tiks pārbaudīta. Tikpat svarīgi iepirkuma līgumā paredzēt noteikumus par preču izcelsmes kontroli to piegādes (pieņemšanas) brīdī un tiesiskās sekas gadījumiem, ja tiks piegādātas neatbilstošas izcelsmes preces. 

Iepirkuma nolikumā konkrēti atrunātais ierobežojums Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pretrunā ar publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. IUB skaidro, ka Krievija un Baltkrievija nav Eiropas Savienības (ES) vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu dalībvalstis, kā arī ar šīm valstīm nav noslēgti citi Latvijai saistoši starptautiskie līgumi par Latvijas publisko iepirkumu atvēršanu. Līdz ar to Publisko iepirkumu likuma 15.pants, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 18.pants neuzliek pienākumu nodrošināt vienlīdz labvēlīgus nosacījumus abu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem, kā tie attiecas uz ES izcelsmes precēm un pakalpojumiem.