Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts sakārtot jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja un zvērināta notāra biroja izveidi, kā arī atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu.

Ar grozījumiem Notariāta likumā zvērināta notāra birojam plānots noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri.

Plānots, ka zvērināta notāra biroju varēs veidot kā SIA, attiecīgi to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pauž likumprojekta autori, uzsverot, ka, izveidojot zvērināta notāra biroju, zvērināts notārs amata darbībā praktizē savā vārdā un personīgi atbild par izpildītājām amata darbībām un citām profesionālajām darbībām.

Likumprojekts paredz, ka pirms reģistrācijas komercreģistrā zvērināta notāra biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišana. Tāpat ar grozījumiem likumā plānots iekļaut noteikumus attiecībā uz zvērināta notāra biroja likvidāciju.

Ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā plānots noteikt zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Skaidra zvērināta tiesu izpildītāja biroja statusa noteikšana atvieglos Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzību pār to, jo būs skaidrs un saprotams biroja tiesiskais statuss un darbības veids. Ar grozījumiem plānots paredzēt arī caurspīdīgu nodokļu režīmu un nodokļu administrēšanas procesu, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka zvērināti tiesu izpildītāji praktizēs tikai individuāli. Plānots, ka pirms reģistrēšanas komercreģistrā zvērināta tiesu izpildītāja biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana biroja reģistrēšanai. Tāpat plānots paredzēt arī noteikumus attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja biroju likvidāciju.

Šobrīd atbilstošajos likumos nav skaidri regulēts ne zvērināta notāra, ne zvērinātu tiesu izpildītāju biroja tiesiskais statuss, līdz ar to praksē pastāv atšķirīga likumu interpretācija, pauž likumprojektu autori.

Vienlaikus komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu, kā arī pilnveidot amata izpildei nepieciešamās korespondences nosūtīšanas kārtību un stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības izpildes procesā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.