Vasara ir sākusies, tādēļ arvien aktuālāki kļūst jautājumi par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību. Jaunākā tiesu prakse iezīmē arī atsevišķas būtiskas nianses, kas jāņem vērā darba devējiem. Aplūkošu jautājumus, kas visbiežāk rada pārpratumus saistībā ar ikgadējā apmaksātā atvaļinājumu piešķiršanu, kā arī jaunākās tiesu prakses atziņas.

Darba likuma (DL) 149.panta 1.daļā paredzēts, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nav īsāks par četrām kalendāra nedēļām. Darba devēja pienākums ir piešķirt ikgadējo atvaļinājumu atbilstoši DL noteiktajam.

Darba devējiem jāņem vēra: ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, atvaļinājums jāpagarina (DL 149.panta 1.daļa). Piemēram, ja atvaļinājumu izmanto no šī gada 17.jūnija līdz 24.jūnijam, tas jāpagarina par divām kalendārajām dienām, proti, līdz 26.jūnijam. Savukārt, ja darbiniekam atvaļinājuma laikā iestājas pārejoša darbnespēja, atvaļinājumu attiecīgi pārceļ vai pagarina (DL 150.panta 6.daļa).