Kā zināms, līgums ne vienmēr beidzas ar saistību izpildi un abpusēji izdevīgu noslēgumu. Iespējamas arī situācijas, kad jau parakstītu līgumu dažādu iemeslu dēļ nepieciešams atcelt. Kā to izdarīt?

Saistību tiesības un to izbeigšana

Ikviena persona - gan fiziska, gan juridiska - ikdienā, īpaši veicot saimniecisko darbību, slēdz līgumus, uzņemas pienākumu veikt darbības vai maksājumus par labu citām personām apmaiņā pret tiesībām prasīt samaksu vai noteiktas darbības. Šādas savstarpējās attiecības juridiski apzīmē ar terminu "saistību tiesības". Tās ir tiesības, uz kuru pamata parādniekam jāizdara par labu kreditoram kāda zināma darbība ar mantisku vērtību (civillikuma (CL) 1401.pants). Galvenie saistību tiesību rašanās pamati ir tiesisks darījums (piemēram, līgums), neatļauta darbība (piemēram, ceļu satiksmes negadījums) vai likums (piemēram, likumisko procentu samaksa). Pašsaprotami, ka saistības ir jāpilda, tomēr ne vienmēr saistību tiesības izbeidzas ar izpildījumu.

CL paredzēti astoņi saistību tiesību izbeigšanās pamati, ko nosacīti var iedalīt divās grupās. Pirmo grupu varētu veidot tādi saistību tiesību izbeigšanās pamati, kam nav nepieciešama pušu vienošanās. Papildus jau pieminētājam izpildījumam tādi ir ieskaits saskaņā ar CL 1846.pantu (prasījuma dzēšana ar pretprasījumu, piemēram, divi kaimiņi viens otram ir parādā piecus eiro), prasījuma un parāda sakritums atbilstoši CL 1857.pants (piemēram, sabiedrība – kreditors reorganizācijas ceļā pievieno sabiedrību – parādnieku), tiesas spriedums (CL 1892.pants) un noilgums. Otro grupu varētu veidot tādi saistību tiesību izbeigšanās pamati, kam nepieciešama pušu vienošanās. Tādi ir atcēlējs līgums, pārjaunojums un izlīgums.