Attīstoties tehnoloģijām un plašai interneta lietošanai faktiski visās dzīves un uzņēmējdarbības sfērās, katrs uzņēmējs Latvijā var kļūt par kibernozieguma upuri. Diemžēl daudzi to jau ir pieredzējuši.

Ne Latvijas Krimināllikumā (KL), ne Budapeštas konvencijā "Par kibernoziegumiem" nav kibernozieguma definīcijas. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā kibernoziegumi nav krimināli sodāmi. Kopumā KL iespējams izdalīt vairākus kibernoziegumu veidus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība. Piemēram, datorkrāpšana, patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai, nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem, datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izmainīšana, glabāšana un izplatīšana nelikumīgām darbībām ar elektronisko sakaru tīklu galiekārtām, informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšana u.c. Faktiski kibernoziegumi Latvijas KL, līdzīgi kā Budapeštas konvencijā “Par kibernoziegumiem”, aptver dažādus noziedzīga nodarījuma grupas objektus, proti, noziedzīgus nodarījumus pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām: privātas dzīves un korespondences noslēpumu, noziegumus pret īpašumu, noziedzīgus nodarījumus tautsaimniecībā, kā arī noziedzīgus nodarījumus pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.