Mākslīgais intelekts un tā produkti kļūst arvien stratēģiski nozīmīgāki ekonomikas attīstības virzītāji visā pasaulē. Piemēram, saskaņā ar uzņēmuma "Gartner" datiem laikā no 2018. līdz 2019. gadam uzņēmumu, kas ieviesa mākslīgā intelekta risinājumus, skaits pieauga no 4% līdz 14%. Beidzamos gados šī tendence vērojama arī Latvijā, vairākiem uzņēmumiem biznesa procesu optimizācijai ieviešot virtuālos asistentus u.c. rīkus.

Izaicinājumi, kas kļūst par iespējām

Mākslīgā intelekta risinājumu attīstība rada arī jaunus izaicinājumus. Viens no tiem – bažas par robotu vietu sabiedrībā nākotnē. Tam uzmanību velta ne tikai atsevišķi eksperti, bet arī valstis. Mākslīgais intelekts nosaka arī papildu atbildību – par sociālekonomiskiem, juridiskiem un ētiskiem faktoriem, ko šie risinājumi var ietekmēt. To uzsver arī Eiropas Savienība, norādot: lai veiksmīgi attīstītos mākslīgā intelekta risinājumi, tiem jānopelna sabiedrības uzticēšanās, ievērojot ētikas standartus, kas atspoguļo sabiedrības vērtības. Nepieciešama plaša un atklāta diskusija, kā mākslīgo intelektu izmantot un attīstīt ne tikai veiksmīgi, bet arī ētiski. Galvenās prasības, ko Eiropas Komisija uzsver mākslīgā intelekta risinājumu uzticamībai, ir šādas:

• tos uzrauga cilvēki;
• tie ir tehniski droši;
• tie ievēro privātuma un datu pārvaldības nosacījumus;
• tie ir daudzveidīgi;
• tie nevienu nediskriminē;
• tie vērsti uz sabiedrības un vides labklājību.