Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā, teikts advokātu biroju apvienības "Ellex" publicētajā pārskatā, kas tapis sadarbībā ar "Mergermarket".

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš "Mergermarket" uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti, un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā. Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās. "Ellex" Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš komentē situāciju: “Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados.”

Darījumu kopējo vērtību 2021. gadā ievērojami ietekmēja divi nozīmīgi darījumi, kuru devums kopējā apjomā bija vairāk nekā puse – "Partners Group" veiktā centrālās siltumapgādes operatora "Gren Group" iegāde un ASV ieguldītāju apvienības īstenotā transporta pakalpojumu lietotnes attīstītāja "Bolt" 15% kapitāldaļu iegāde. Šo abu darījumu kopējā vērtība bija 1,4 miljardi eiro.

Atspoguļojot starptautisko darījumu ievērojamo pārsvaru, jo īpaši privātā kapitāla ieguldītājus, 86% no kopējās deklarētās vērtības Baltijas valstīs bija ienākošie darījumi. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 53%, ko tie veidoja 2020. gadā, un augstākais jebkad reģistrētais līmenis, pārspējot šādu darījumu īpatsvara rekordu 2017. gadā, kad tie sasniedz 84%.

Tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju vide vēl aizvien ir lielākais uzņēmumu iegādes un apvienošanās dzinējspēks Baltijas valstīs. Šī sektora ieguldījums kopējā apjomā bija vairāk nekā ceturtā daļa (28%) no visiem darījumiem Baltijas valstīs, būtiski pieaugot salīdzinājumā ar 16%, ko tie veidoja 2018. un 2019. gadā. Sektors ir bijis vadošais arī darījumu vērtības ziņā, tajā bija vērojams pat vēl straujāks pieaugums – no 11% deklarētās vērtības 2018. un 2019. gadā līdz 45% 2020. un 2021. gadā, vērtības kopējam apjomam sasniedzot 1 miljardu eiro. Kopējo vērtību ievērojami palielināja "Bolt" darījums, kura vērtība bija 600 miljoni eiro, un kas bija lielākais darījums tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozarē un otrs lielākais darījums Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā.

"Ellex" Lietuvas biroja partneris Paulius Gruodis komentē: “Kamēr tādas nozares kā izklaides un transporta sektori pandēmijas apstākļos cieta vissmagāk, tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju uzņēmumi kļuva par ieguldītāju magnētu, atspoguļojot teju vai neierobežotas izaugsmes iespējas.”

Tikmēr arī privātais kapitāls Baltijas valstīs sasniedza aizvien jaunus rekordus. Privātā kapitāla dinamikas kopējā vērtība reģionā pieauga līdz 35 darījumiem ar kopējo vērtību 1,97 miljardi eiro salīdzinājumā ar 18 darījumiem 301 miljona eiro vērtībā iepriekšējā gadā. Tas pārsniedza iepriekšējo rekordu 2018. gadā, kad darījumu skaits sasniedza 18 darījumus, bet to kopējā vērtība bija 1,4 miljardi eiro. Visos trijos Baltijas valstīs publiskotajos lielākajos darījumos 2021. gadā bija iesaistīti privātā kapitāla uzņēmumi, un vēl trijos no desmit lielākajiem darījumiem bija iesaistīts privātais kapitāls.

Sagaidāms, ka 2022. gads būs izaicinājumu pilns, lai gan Baltijas tirgū ir ielikti stingri pamati, kas nodrošina uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgus stabilitāti.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris Sven Papp sniedz savu skaidrojumu: “Baltijas valstīm nākas saskarties ar tādiem pašiem riskiem kā citur Eiropā – ražošanas un loģistikas traucējumi Covid-19 ierobežojumu dēļ, būtisks ražošanas izmaksu pieaugums strauji kāpjošo enerģijas izmaksu dēļ, Krievijas draudi Ukrainai, kā arī atsevišķu valstu protekcionisma politika, pastiprinot valsts regulējuma ierobežojumus ar mērķi mazināt iepriekšminēto faktoru ietekmi.”