Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka aizvadītajā gadā ar negatīvu pašu kapitālu strādājuši teju 35 tūkst. uzņēmumu. Pēdējo 5 gadu periodā uzņēmumu, kuriem ir negatīvs pašu kapitāls, skaits sarucis par 22,4%.

Vērtējot datus par pēdējiem 5 gadiem, redzams, ka uzņēmumu skaitam ar negatīvu pašu kapitālu ik gadu ir tendence sarukt. “Lursoft IT” izpētījis, ka samazinās šādu uzņēmumu skaits gan faktiskos skaitļos, gan arī to īpatsvars pret kopējo reģistrēto uzņēmumu skaitu. Piemēram, 2019.gadā ar negatīvu pašu kapitālu strādāja 38,76% no visiem uzņēmumiem, 2021.gadā to īpatsvars bija sarucis jau līdz 35,55%, bet pērn – līdz 31,97%. Jānorāda, ka laika periodā kopš 2019.gada ar negatīvu pašu kapitālu strādājošu uzņēmumu skaits samazinājies par nedaudz vairāk nekā 10 tūkst. firmu.

Pašu kapitāls ir viens no faktoriem, ko izvērtēt, veicot savu esošo vai potenciālo klientu izpēti, jo negatīvs rādītājs var liecināt par iespējamām finanšu grūtībām, tostarp sarežģījumiem piesaistīt papildu finansējumu, jo uzņēmuma aktīvu apjoms ir mazāks par tā saistībām. Negatīvs pašu kapitāls var ietekmēt gan uzņēmuma spēju piesaistīt jaunas investīcijas attīstībai, gan saņemt kredītu. Šis ir būtisks rādītājs, ko parasti izvērtē ne tikai investori un kreditētāji, bet arī sadarbības partneri, lemjot un pārskatot sniegto pakalpojumu izmaksas.

Ar negatīvu pašu kapitālu strādājošie uzņēmumi 2023.gadā kopā apgrozījuši 4,44 mljrd. eiro, aizvadīto gadu noslēdzot ar 373,82 milj. eiro zaudējumiem. Šajos uzņēmumos pērn kopā bija nodarbināti 76 tūkst. darbinieku.

Analizējot 2023.gada pārskatu datus, redzams, ka visvairāk uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu ir skaitliski lielākajās nozarēs – tirdzniecībā, nekustamo īpašumu jomā. “Lursoft IT” dati atklāj, ka tirdzniecības sektorā ar negatīvu pašu kapitālu pagājušajā gadā strādāja 40,48% no visiem uzņēmumiem. Vēl lielāks īpatsvars ar uzņēmumiem, kuriem pērn bijis negatīvs pašu kapitāls, ir tikai izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kā arī starp citu pakalpojumu sniedzējiem, starp kuriem ietilpst, piemēram, datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta firmas.

Negatīvs pašu kapitāls izmitināšanas un ēdināšanas nozarē ir jau ilggadēja problēma, liecina “Lursoft IT” apkopotie dati. Pērn negatīvs pašu kapitāls bijis 49,41% no visiem šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem (2022.gadā – 49,46%), tostarp sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu vidū ar negatīvu pašu kapitālu pērn strādājuši 53,45% no visiem uzņēmumiem, bet izmitināšanas jomā – 40,32%. Lielākais negatīvā pašu kapitāla apmērs 2023.gadā starp izmitināšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem reģistrēts Jurijam Šefleram piederošajam SIA “ČIEKURI-SHISHKI” (-6,13 milj. eiro), kas aizvadītajā gadā apgrozīja 1,36 milj. eiro un nopelnīja 853,5 tūkst. eiro. Uz 2024.gada 4.oktobri uzņēmums gan uzkrājis 56,57 tūkst. eiro lielu nodokļu parādu. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas nozarē lielākais negatīvais pašu kapitāls (-2,5 milj. eiro) bijis SIA “Baltic Pub”. “Lursoft IT” multi atskaites dati rāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā uzņēmuma apgrozījums saruka uz pusi mazāks nekā pirms tam, taču pēdējos 2 gados apgrozījuma apmērs atgriezies pirmspandēmijas apmērā, pārsniedzot 1 milj. eiro. Vienlaikus multi atskaites datos redzams, ka uzņēmums visus gadus kopš tā dibināšanas 2012.gadā strādājis ar zaudējumiem. Pērn to apmērs sasniedza 143,05 tūkst. eiro.

Vislielākais negatīvā pašu kapitāla apmērs 2023.gadā reģistrēts likvidācijas procesā esošajai akciju sabiedrībai (AS) “Reverta” (-434,48 milj. eiro) un sankciju sarakstos esošajam Dmitrijam Mazepinam piederošajam SIA “Uralkali Trading” (-315,91 milj. eiro).

“Lursoft IT” apkopotie dati rāda, ka teju trešajai daļai no visiem uzņēmumiem, kas 2023.gadā strādājuši ar negatīvu pašu kapitālu, ir reģistrēti nodokļu parādi, un 8,38% uzņēmumu ir aktīvi nodrošinājumi. Tāpat arī šo uzņēmumu vidū vairāki simti kapitālsabiedrību, kurām uzsākts likvidācijas vai maksātnespējas process vai arī apturēta saimnieciskā darbība, tomēr starp uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu arī tādas kapitālsabiedrības, kuras pērn strādājušas gan ar apgrozījuma, gan peļņas pieaugumu un kāpinājušas arī darbinieku skaitu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir AS “Air Baltic Corporation”, kura pašu kapitāls pērn bija -47,89 milj. eiro (2022.gadā -81,82 milj. eiro). AS “Air Baltic Corporation” akciju kapitāls 10 gados pieaudzis līdz 596,5 milj. eiro, taču iepriekšējo gadu uzkrātie zaudējumi sasniedz 685,9 milj. eiro. Pēdējos gados tie bijuši lielāki par akciju vērtību, tāpēc arī lidsabiedrības pašu kapitāls bijis negatīvs. 2023.gadā tie bija jau iepriekšminētie -47,89 milj. eiro, taču 2024.gada pirmā pusgada zaudējumu dēļ situācija pasliktinājusies jau līdz -134 milj. eiro, liecina LTV raidījuma “De Facto” izpētītais. Lai sakārtotu lidsabiedrības grāmatvedību pirms uzņēmuma akciju pārdošanas biržā, vadība samazinājusi AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitālu.

Nozares, kurās 2023.gadā bija visvairāk uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu:

• mazumtirdzniecība – 5100 uzņēmumi;
• operācijas ar nekustamo īpašumu – 2716 uzņēmumi;
• vairumtirdzniecība – 2222 uzņēmumi;
• automobiļu un motociklu tirdzniecība un remonts – 1960 uzņēmumi;
• specializētie būvdarbi – 1669 uzņēmumi.

“Lursoft IT” dati rāda, ka ar negatīvu pašu kapitālu transporta un uzglabāšanas nozarē, kuru pārstāv arī AS “Air Baltic Corporation”, aizvadītajā gadā strādāja ceturtā daļa uzņēmumu. Viszemākais īpatsvars ar uzņēmumiem, kam 2023.gadā bijis negatīvs pašu kapitāls, ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (15,38%) un veselības, sociālās aprūpes (16,74%) nozarēs.