Katrs otrais jaunais uzņēmējs Latvijā jau šobrīd apkalpo klientus ārpus Latvijas, liecina Globālā Uzņēmējdarbības Monitoringa 2024/2025 ziņojums.
Līdzīgi arī Igaunijā – 50% jauno uzņēmēju ir orientēti uz ārējiem tirgiem, savukārt Lietuvā pagaidām vien trešdaļa uzņēmēju jau apkalpo klientus ārpus savas valsts.
Latvijā darba optimisms ir augsts, un kā uzrāda ziņojums, trīs no 10 jaunajiem uzņēmējiem sagaida, ka piecu gadu laikā nodarbinās vēl vismaz sešus jaunus darbiniekus. Trīs no pieciem uzņēmējiem plāno nākamā pusgada laikā izmantot vairāk digitālo tehnoloģiju, lai pārdotu savus produktus. Tajā pašā laikā, salīdzinājumā ar vadošajām Eiropas ekonomikām, Baltijas un Latvijas uzņēmēji ir kūtrāki attieksmē pret potenciālu mākslīgā intelekta nozīmi viņu uzņēmējdarbībā – 20% jauno uzņēmēju un 14% ilgstoši uzņēmumu īpašnieki uzskata mākslīgo intelektu par svarīgu savam biznesam. Uzņēmumi apliecina gatavību paplašināties starptautiskajos tirgos.
Savukārt "Luminor" bankas pērn veiktais pētījums liecina, ka trešdaļa jeb 37% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu 2025. gadā plāno attīstīt savu darbību. Uzņēmumi, kas neplāno attīstību, apgalvo, ka paplašināšanos kavē pieaugošās izmaksas un augstā inflācija, ģeopolitiskā situācija un papildu ieguldījumu trūkums.
Globālā Uzņēmējdarbības Monitoringa 2024/2025 vairāk nekā 100 nacionālo ekspertu komanda novērtēja Latvijas uzņēmējdarbības vides līmeni nedaudz virs apmierinoša, piešķirot Nacionālā Uzņēmējdarbības Konteksta Indeksa (NECI) vērtējumu 5,1 punkti, kas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 5,0 iepriekšējā gadā, tādejādi nodrošinot Latvijai 14.vietu, kopējā 56 valstu konkurencē. Tomēr attiecībā uz valdības politiku un uzņēmējdarbības finansēšanu, Latvija joprojām atpaliek gan no Lietuvas, kas pēc NECI vērtējuma ir 2.vietā, gan Igaunijas, attiecīgi 12.vietā.
