Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%. Precēm tas samazinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,2%.
Šogad aprīlī vērojams mēnesim neraksturīgs cenu samazinājums, kas bija straujākais novērojumu vēsturē šajā mēnesī. To galvenokārt ietekmēja pasaules cenu kritums saistībā ar pieprasījuma samazināšanos Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ.
Lielākā pazeminošā ietekme aprīlī, tāpat kā martā, bija cenu kritumam degvielai. Degvielai cenas aprīlī samazinājās par 14,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,8 procentpunktiem. Ierobežojošie pasākumi ietekmējuši naftas pieprasījumu pasaulē. Līdz ar to arī degvielas cenu kritumam varētu būt lielākā pazeminošā ietekme uz patēriņa cenām 2020. gadā kopumā. Pasaules naftas cenām pēc straujā krituma martā, aprīlī turpinājās kritums – vidēji mēneša laikā "Brent" markas naftas cena samazinājās par 21%, mēneša otrajā pusē noslīdot pat līdz 19 USD par barelu, savukārt "WTI" markas naftas cena samazinājās pat līdz negatīvai vērtībai krājumu uzglabāšanas nespējas dēļ. Naftas cenu krišanos ir veicinājusi arī cīņa par naftas tirgus daļu starp Saūda Arābiju un Krieviju, bet situāciju varētu mainīt naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru (arī Krievijas) aprīļa vidū noslēgtā vienošanās samazināt naftas ieguvi.
Patēriņa cenu izmaiņas, %
Aprīlī bija vērojams arī ar mājokļa uzturēšanu saistīto cenu kritums par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam mājokļa īres maksai un siltumenerģijai. Cenas aprīlī samazinājās arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.
Aprīlī tāpat kā martā lielākā palielinošā ietekme bija sezonai raksturīgajam cenu pieaugumam apģērbiem un apaviem, tomēr tas bija zemākais kāpums pēdējo desmit gadu laikā šajā mēnesī pieprasījuma krituma dēļ. Cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Par 0,1 procentpunktu kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēja gan alkoholisko dzērienu sadārdzināšanās, kam cenas mēneša laikā pieauga par 2,1%, gan personīgās higiēnas preču un skaistumkopšanas līdzekļu cenu kāpums par 3,8%.
Pārtikai martā cenas pieauga par 0,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un augļiem, un cenu kritumam maizei un olām. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau trešo mēnesi pēc kārtas bija vērojams kritums, ko galvenokārt ietekmēja Covid-19 pandēmijas izraisīta pieprasījuma samazināšanās. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās samazinājās par 3,4%. Neliels cenu kritums bija graudaugiem, bet pārējām galvenajām pārtikas produktu grupām reģistrēti ievērojami mēneša cenu kritumi. Visstraujāk cenas samazinājās cukuram, ko ietekmēja gan pieprasījuma samazināšanās Covid-19 pandēmijas dēļ, gan cenu kritums naftai, novirzot vairāk cukurniedru cukura ražošanai, nevis etanola ražošanai, tādējādi paplašinot cukura eksporta iespējas.
2020. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas saglabājās nemainīgas. Gada vidējā inflācija bija 2,3%.
Šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.
