2024.gada 1.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2023.gada 1.ceturksni, to skaits ir palielinājies par 0,6 tūkst. jeb 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Privātajā sektorā bija 13,4 tūkst. brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 11,1 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 0,2 tūkst. jeb 1,6%, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 0,8 tūkst. jeb 7,8%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,7% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,7%, bet privātajā – 2,2%.
Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2024.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 1.ceturksni, samazinājās par 4,8 tūkst. jeb 0,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 6,4 tūkst. jeb 1,1%, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 1,6 tūkst. jeb 0,6%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,6%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,1% un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3,0%.
No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 8,1%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 7,1%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,9%, citu pakalpojumu nozarē – 3,6%, transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,4%.
Reģionos 2024.gada 1.ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 3,4% jeb 20,6 tūkst., savukārt viszemākais – Kurzemē un Vidzemē (attiecīgi 1,1% jeb 1,0 tūkst. un 1,1% jeb 0,9 tūkst.). Latgalē brīvas bija 1,7% jeb 1,1 tūkst. darbvietu, bet Zemgalē – 1,5% jeb 1,0 tūkst.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Latvijā – 2,7%, Lietuvā – 1,9% un Igaunijā – 1,6%
2024.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, brīvo darbvietu skaits Lietuvā un Latvijā palielinājās attiecīgi par 3,1% un 2,5%, savukārt Igaunijā – samazinājās par 16,3%.
