2024.gada 2.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,9% salīdzinājumā ar 7,2% ceturksni iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 1.ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – pieaudzis par 0,5 procentpunktiem.
Šī gada 2.ceturksnī bija 65,8 tūkst. bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,2 tūkst. vairāk nekā pirms gada un par 2,9 tūkst. mazāk nekā 1.ceturksnī.
2024.gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,2%) bija par 0,9 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,3%). Šī gada 2.ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (7,6%) un Lietuvā (7,0%).
2024.gada 2.ceturksnī bija 21,4 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku (bez darba vismaz 12 mēnešus) – par 3,5 tūkst. vairāk nekā pirms gada un par 0,9 tūkst. vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 33,1% – par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2.ceturksnī gandrīz puse jeb 31,6 tūkst. bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 0,3 tūkst. mazāk nekā pirms gada un par 5,1 tūkst. mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11,7 tūkst. bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, ir palielinājies par 1,1 tūkst., bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 0,5 tūkst.
2024.gada 2.ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 11,1 tūkst. jeb 16,8% bija jaunieši 15–24 gadu vecumā. To īpatsvars gada laikā palielinājies par 7,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 5,4 procentpunktiem.
Jauniešu bezdarba līmenis 2.ceturksnī bija 16,9%, kas ir par 7,3 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 5,0 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 5,3 tūkst., bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,3 tūkst.
34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2024.gada 2.ceturksnī gandrīz trešdaļa (30,9%) jeb 424,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,7 tūkst. jeb 0,6%, bet gada laikā – par 6,3 tūkst. jeb 1,5%.
2024.gada 2.ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,1 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,4 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkst. iedzīvotāju.
