2024.gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7% salīdzinājumā ar 6,9% ceturksni iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2.ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā – pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.
Vīriešu bezdarba līmenis bija par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 7,9% un 5,4%).
2024.gada 3.ceturksnī 63 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Tas ir par 1,5 tūkst. vairāk nekā pirms gada un par 2,8 tūkst. mazāk nekā 2.ceturksnī.
2024.gada 2.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,9%) bija par 1,1 procentpunktu augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (5,8%). 2024.gada 3.ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (7,4%) un Lietuvā (6,8%).
Palielinājies bezdarbnieku īpatsvars, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem
2024.gada 3.ceturksnī 36 tūkst. bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 1 tūkst. vairāk nekā 2023.gadā un par 4,4 tūkst. vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 9,7 tūkst. bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar 2023.gada 3.ceturksni, ir samazinājies par 1 tūkst., bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2 tūkst.
3.ceturksnī bija 17,2 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku (bez darba vismaz 12 mēnešus) – par 1,4 tūkst. vairāk nekā pirms gada, bet par 4,2 tūkst. mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 27,4% – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 5,7 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Samazinājies jauniešu bezdarbnieku īpatsvars
2024.gada 3.ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,7 tūkst. jeb 13,8% bija jaunieši 15–24 gadu vecumā. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 0,1 tūkst., bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – samazinājies par 2,4 tūkst. Jauniešu īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,1 procentpunktu, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,0 procentpunktiem.
Jauniešu bezdarba līmenis 3.ceturksnī bija 13%, kas ir par 0,5 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, bet par 3,9 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī.
35,4% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,6% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Palielinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2024.gada 3.ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,2%) jeb 427,8 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 3,2 tūkst. jeb 0,8%, bet gada laikā – par 2,8 tūkst. jeb 0,7%.
2024.gada 3.ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,1 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,5 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkst. iedzīvotāju.
