2024.gada 3.ceturksnī Latvijā bija 22,9 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2023.gada 3.ceturksni, to skaits ir samazinājies par 2,6 tūkst. jeb 10,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Privātajā sektorā bija 12,2 tūkst. brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,7 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 2,2 tūkst. jeb 15,6%, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 0,4 tūkst. jeb 3,3%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,5% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,6%, bet privātajā – 2%.
Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2024.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 3.ceturksni, samazinājās par 2,4 tūkst. jeb 0,3%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 2,9 tūkst. jeb 0,5%, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 0,5 tūkst. jeb 0,2%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,2%, vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,9% un kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,8%.
No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē – 3,2%, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 3%.
Reģionos 2024.gada 3.ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,4% jeb 16,7 tūkst., viszemākais – Kurzemē un Latgalē (attiecīgi 1,1% jeb 1 tūkst. un 1,1% jeb 0,7 tūkst.). Zemgalē brīvas bija 1,3% jeb 0,9 tūkst. darbvietu, bet Vidzemē – 1,2% jeb 0,7 tūkst.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Latvijā – 2,5%, Lietuvā – 2,1%, bet Igaunijā viszemākais – 1,6%. 2024.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, brīvo darbvietu skaits Lietuvā palielinājās par 6%, savukārt Latvijā un Igaunijā samazinājās – attiecīgi par 10,3% un 17,7%.
