Konkurences padome (KP) tirgus izpētē par apdrošināšanas sabiedrību sadarbību ar apdrošināšanas starpniekiem, veicot sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polišu jeb OCTA izplatīšanu, konstatēja, ka apdrošināšanas brokeru esamība tirgū veicina apdrošināšanas uzņēmumu savstarpējo konkurenci, nodrošinot ne tikai cenas, bet arī kvalitātes konkurenci.
Lielākā daļa apdrošināšanas sabiedrību izmanto apdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus – t.i. apdrošināšanas brokeru un apdrošināšanas aģentu. Apdrošināšanas brokeru darbība tirgū veicina klientu iespējas salīdzināt konkrētu apdrošinātāju sniegtos piedāvājumus un nodrošina pilnīgu informācijas atspoguļošanu par preci vai pakalpojumu viegli uztveramā un pārskatāmā veidā. Secināms, ka klienti, kuri salīdzina apdrošināšanas produkta cenas un veic pārrunas vai vajadzības gadījumā maina apdrošinātāju, iegūst labāku darījumu nekā tie, kuri neveic analīzi un nesalīdzina cenas. Ja OCTA apdrošināšanas polišu tirdzniecībā nebūtu iesaistīti apdrošināšanas starpnieki, tad varētu samazināties patērētāju mobilitāte, kas attiecīgi nozīmētu, ka patērētāji visdrīzāk izvēlētos turpināt ilgtermiņa sadarbību OCTA polišu iegādē ar vienu apdrošināšanas sabiedrību, kas varētu veicināt polišu cenu kāpumu.
Tirgus izpētē KP konstatēja, ka apdrošinātāji un brokeri nav uzskatāmi par konkurentiem, jo brokeri pārdod OCTA polises apdrošinātāju vārdā. Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka apdrošināšanas brokera loma OCTA izplatīšanas tirgū nav darboties apdrošinātāja interesēs, bet gan pārstāvēt OCTA pircēju intereses. Tādējādi brokeri vairāk uzskatāmi par klientu pilnvarniekiem un darbojas to interesēs, meklējot klientam izdevīgāko un atbilstošāko piedāvājumu. Taču ir sapratīgi sagaidīt, ka finansēšanas jautājums tiek risināts starp apdrošinātāju un brokeri, jo brokeru darbības institūts ieviests tieši tirgū pastāvošās informācijas asimetrijas rezultātā, kuru brokeru klātbūtne tirgū kompensē. Tāpat apdrošinātāji arī maksā komisijas maksas apdrošināšanas brokeriem, jo tie apdrošinātājiem nodrošina svarīgu noieta kanālu apdrošināšanas pakalpojumu pārdošanā klientiem.
Ar mērķi veicināt godīgu konkurenci, apdrošinātājam priekš piedāvāšanas klientiem jāsniedz apdrošināšanas brokeriem vienlīdz konkurētspējīgs piedāvājums, kādu saņemtu pats klients, ja tas vērstos tieši pie apdrošinātāja ar vēlmi iegādāties polisi. Pretējā gadījumā veidojas situācija, kur apdrošinātāji, piedāvājot būtiski zemāku polises cenu savos tiešajos pārdošanas kanālos, kavē brokeru darbību konkrētā tirgus segmentā, lai gan normatīvais regulējums paredz apdrošināšanas brokeru darbības tirgū nepieciešamību.
Lai nodrošinātu apdrošināšanas brokeru kā nozīmīgu un nepieciešamu tirgus dalībnieku turpmāko darbību, piemērotākais risinājums vienošanās ar apdrošināšanas brokeriem būtu iekļaut šaurākus cenu paritātes nosacījumus. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas sabiedrības produktu nedrīkst tirgot lētāk, nekā tos tirgo pie apdrošināšanas brokeriem. Tādā veidā klientiem par konkrēto apdrošināšanas produktu tiktu nodrošināta visizdevīgākā cena un šādu nosacījumu piemērošana būtu attaisnojams konkurences ierobežojums, ņemot vērā klientu un patērētāju ieguvumus. Izpētē atklājās, ka esošajā tirgus situācijā brokeri nespēj uz apdrošinātājiem izdarīt pietiekamu spiedienu, lai šādus nosacījumus spētu iekļaut savstarpējās sadarbības līgumos. KP uzskata, ka konkrētā tirgus ietvaros nepieciešama diskusija par šāda sadarbības modeļa ieviešanu, un aicina puses apsvērt KP izpētē secināto.
