Būvniecības nozarē izlaides apjomi samazinās piekto ceturksni pēc kārtas. 2022.gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi samazinājās par 13,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo ceturksni. Lejupslīde ir arī kopumā 3 ceturkšņos, būvniecības produkcijas apjomi gada griezumā ir par 12,5% mazāki nekā 2021.gada 3 ceturkšņos. Būvizmaksu pieaugums aizvien negatīvāk ietekmē nozares aktivitāšu dinamiku, cenu kāpums nozarē bremzē esošos būvniecības projektus un jaunu projektu uzsākšanu, informē Ekonomikas ministrija.
2022.gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas izlaide saruka visās būvniecības apakšgrupās. Samazinājuma temps ir diezgan vienmērīgs visās apakšgrupās, un lielākais samazinājums vērojams ēku būvniecībā. Ēku būvniecības apjomi 2022.gada 3.ceturksnī bija par 14,2% mazāki nekā iepriekšējā gadā. Samazinājumu noteica nedzīvojamo māju būvniecības sarukums.
Inženierbūvniecība 2022.gada 3.ceturksnī saruka par 12,2%, salīdzinot ar 2021.gada 3.ceturksni. Aktivitāte samazinājās visās inženierbūvniecības jomās.
Specializēto būvdarbu apjoms šajā periodā samazinājās par 13,3% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Sarukums vērojams visās apakšnozares jomās, īpaši strauji samazinoties būvdarbu pabeigšanas darbu, kā arī ēku nojaukšanas un būvlaukumu sagatavošanas segmentiem.
Par būvniecības aktivitāšu mazināšanos liecina arī būvatļauju dati. 2022.gada 3.ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits sasniedza 1303 būvatļaujas, kas bija par 3,6% mazāk kā 2021.gada atbilstošajā periodā. To noteica komerctelpu un citu nedzīvojamo telpu būvniecībai izsniegto būvatļauju samazinājums. Savukārt šajā periodā paredzamā platība saruka daudz straujāk – par 56,2%.
Tuvākajos mēnešos būvniecības nozarē saglabāsies sarežģīta situācija, jo esošais cenu kāpums turpinās ietekmēt būvniecības izmaksas, kā arī ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība ietekmēs privātās investīcijas. Šajā situācijā liela loma nozares izaugsmē būs valsts investīcijām – ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu ieguldījumiem.
