Latvijas ekonomikas izaugsmei 2022.gada laikā aizvien bremzējoties, iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, samazinājies par 0,6%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem tas samazinājies par 1,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šis samazinājums bijis tieši tāds pats, kā pirms mēneša rādīja IKP ātrā novērtējuma dati.

Lai arī izaugsmes tempi gada laikā arvien samazinājušies un trešajā ceturksnī jau piedzīvots kritums, negatīvie faktori bijuši tādi paši kā iepriekšējos ceturkšņos un būtiskākā negatīvā ietekme uz IKP samazinājumu trešajā ceturksnī bijusi vairumtirdzniecības un būvniecības nozarēm, kur piedzīvots attiecīgi 23,0% un 13,6% kritums pret pagājušā gada trešo ceturksni. Nozīmīga loma bijusi arī produktu nodokļu apjoma samazinājumam par 7,6%, un atšķirībā no gada pirmajiem ceturkšņiem izaugsme vairs nav vērojama apstrādes rūpniecībā, kas trešajā ceturksnī samazinājusies par 1,6%.

Ja vairumtirdzniecībā kritums lielā mērā saistīts ar darījumu ierobežošanu ar Krieviju, būvniecības nozari vistiešāk skāris izmaksu pieaugums, kavējot darbu izpildi vai liekot atteikties no jauniem projektiem. Izmaksu pieaugums un ārējā pieprasījuma vājināšanās sākusi ietekmēt arī apstrādes rūpniecību, kur kritumu trešajā ceturksnī piedzīvojušas abas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrāde un pārtikas produktu ražošana, samazinoties attiecīgi par 9,0% un 2,0%.

Vienlaikus pakalpojumu nozares, tajā skaitā tās, kuru darbība visvairāk bija ierobežota Covid-19 pandēmijas laikā, turpina uzrādīt ļoti spēcīgus pieauguma tempus. Vislielākā pozitīvā ietekme trešajā ceturksnī bijusi informācijas un komunikāciju nozares pieaugumam par 14,2%. būtisks kāpums bijis izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 33,1%, komercpakalpojumu nozarēs – par 13,2% un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 26,2%.

Līdzīgi arī IKP izlietojuma puses dati parāda joprojām samērā spēcīgu privātā patēriņa pieaugumu, tam salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni palielinoties par 5,5%, ko nodrošinājusi pakalpojumu nozaru darbības atjaunošanās pēc pandēmijas ierobežojumiem. Ļoti spēcīga izaugsme saglabājusies eksportā – par 12,3%, kamēr  investīciju apjomi līdz ar problēmām būvniecībā un augot privāto investoru piesardzībai, palielinājušies tikai ļoti mēreni – par 0,4%, un mērens pieaugums bijis arī valdības patēriņā – par 1,6%.

2022.gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā ekonomikas izaugsme veidojusi 2,4%, taču ceturtajā ceturksnī prognozējams vēl nedaudz lielāks ekonomikas kritums, ko noteiks straujā cenu kāpuma pieaugošā negatīvā ietekme uz privātā patēriņa apjomu. Vājinās arī ārējais pieprasījums, un visa šī gada laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un straujā energoresursu cenu kāpuma pasaules tirgos, gan pasaules, gan Eiropas Savienības valstu ekonomikas izaugsmes prognozes ir tikušas pastāvīgi samazinātas.

Ņemot vērā trešā ceturkšņa IKP datus, kas parādīja straujāku ekonomikas sabremzēšanos, kā arī zemākus pasaules ekonomikas un Latvijas partnervalstu ekonomikas izaugsmes tempus, Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes, pārskatot uz leju IKP pieauguma tempus 2022. un 2023.gadam.