Šā gada 2.ceturksnī, beidzoties Covid-19 ierobežojumiem, iedzīvotāji turpināja atgriezties darba tirgū un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bijis par 12,9 tūkst. jeb 1,4% lielāks nekā pirms gada. Tajā skaitā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pieaudzis par 23,6 tūkst. jeb par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Vienlaikus darba tirgū vēl nav atspoguļojusies Krievijas sāktā kara un energokrīzes negatīvā ietekme, un bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, ir samazinājies par 10,6 tūkst. jeb 14,4%, savukārt bezdarba līmenis noslīdējis līdz 6,6%. Šāds bezdarba līmenis ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un tikai nenozīmīgi pārsniedz pirmskovida laika minimumu, kad 2019.gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,4%.
Bezdarba stabila samazināšanās ir vērojama visa 2022.gada laikā, un reģistrētā bezdarba līmenis, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, ir noslīdējis no 6,9% janvāra beigās līdz 5,9% jūnija beigās. Ekonomiskās izaugsmes mazināšanās darba tirgū parasti atspoguļojas ar laika nobīdi, un arī šajā gadījumā negatīvā ietekme vairāk būs jūtama gada pēdējos mēnešos, taču pirmie signāli jau varētu būt redzami jūlija datos, kur reģistrētā bezdarba līmenis sezonai neraksturīgi ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 6,0%. Vienlaikus pēc iepriekšējā ļoti straujā kāpuma pēdējos mēnešos sācis nedaudz samazināties NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits, tāpat norādot uz pieprasījuma stabilizēšanos darba tirgū.
Sagaidāms, ka kara, agresorvalstīm noteikto sankciju un kopējās ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ietekme(tajā skaitā strauji augot resursu cenām un ražotāju izmaksām) darba tirgus rādītājos manāmāk sāks atspoguļoties gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā, kad, beidzoties sezonas darbiem un sezonāli mazinoties arī pieprasījumam būvniecībā, darbu vēl papildus varētu zaudēt arī atsevišķu ar Krievijas biznesu saistīto uzņēmumu darbinieki. Taču šis bezdarba pieaugums varētu izrādīties arī pavisam mērens, izaugsmei bremzējoties galvenokārt nozarēs ar nelielu nodarbināto skaitu, un vēl daudz zemāks nekā Covid-19 krīzes laikā, kad bezdarba kāpumu papildus ierobežoja valsts atbalsts dīkstāves pabalstu un subsidētās nodarbinātības veidā.
Pēc augusta sākumā atjaunotajām Finanšu ministrijas makroekonomisko rādītāju prognozēm, 2022.gadā kopumā bezdarbs varētu veidot 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas joprojām būtu par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā. Nākamajā gadā bezdarbs varētu saglabāties šādā līmenī, gada sākumā darba tirgus situāciju turpinot noteikt zemākai ekonomiskajai aktivitātei energoresursu cenu kāpuma un tirdzniecības partnervalstu izaugsmes sabremzēšanās ietekmē. Taču jau gada otrajā pusē prognozējama situācijas uzlabošanās, nākamajos gados bezdarba līmenim atsākot kristies, ko papildus ietekmēs arī demogrāfiskā situācija un Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.
