Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību pēdējos divus gadus. Līdzīgi, kā gandrīz visās pasaules valstīs, arī Latvijā ekonomika 2020. gadā nonāca recesijā un tika būtiski ietekmēts darba tirgus. Šogad Latvijas ekonomika ir stabilizējusies, un atbilstoši prognozēm iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad varētu sasniegt tuvu 5%, informē Ekonomikas ministrija (EM).
EM sagatavotajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā ietverta informācija par Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, ekonomikas attīstības perspektīvām, valdības ekonomisko politiku un tās īstenošanas galvenajiem instrumentiem. Šādu pārskatu EM speciālisti gatavo reizi gadā – decembrī.
Pakāpeniski uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ir vērojami uzlabojumi darba tirgū. Bezdarba līmenis samazinās jau kopš 2020. gada vidus un tas turpināja samazināties arī šogad. Tomēr krīze ir atstājusi redzamas "pēdas" darba tirgū. Nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāks nekā 2019. gadā. Krīze ir ietekmējusi iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, kas līdztekus demogrāfiskiem procesiem sašaurina darbaspēka piedāvājumu darba tirgū un paaugstina darbaspēka nepietiekamības riskus. Krīzei ieilgstot, ir pieaudzis ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kas kopā ar reģionālām darba tirgus disproporcijām tuvākos gados var radīt strukturālā bezdarba riskus, kā arī saasināt darbaspēka pieejamības problēmu.
Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, kas sekmēs jaunu darbavietu pieaugumu un bezdarba samazināšanos. Jārēķinās, ka arvien sarežģītāk varētu kļūt atrast kvalificētus speciālistus, jo īpaši tādās nozarēs kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, ko vēl vairāk var saasināt reģionālās darba tirgus disproporcijas. Sagaidāms, ka 2022. gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par 1,5% jeb 13 tūkst. un bezdarbs samazināties līdz vidēji 7%.
Ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas ekspansijas apturēšanu. Tāpat svarīga ir Eiropas Savienības (ES) kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.
Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstās uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā – uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām. Vidēja termiņā Latvijas izaugsmes tempi var sasniegt 4–5% pieaugumu gadā. Pavājinoties izaugsmei Eiropā un ieilgstot vīrusa ierobežošanas pasākumiem, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.
Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā ir raksturota EM īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jaunās tehnoloģijas, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī enerģētikā, būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, konkurences politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā u. c.
