Uzņēmēju noskaņojums 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, bet pakalpojumu sektorā nedaudz pasliktinājās, tomēr paliekot pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs

Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,9, un, salīdzinot ar augustu, tas ir pieaudzis par vienu procentpunktu. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums gan pārtikas, gan nepārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā ir pozitīvs (attiecīgi 3,4, 2,9 un 3,5), taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums raksturīgi sezonai visās šajās apakšnozarēs kļuvis pesimistiskāks. Automobiļu pārdošanā konfidences radītājs pēdējos 3 mēnešos nostabilizējies līmenī nedaudz zem nulles un septembrī ir -0,5. Arī automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā uzņēmēju noskaņojums septembrī ir negatīvs (-2,4), un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pasliktinājies par 1,5 procentpunktiem.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums lielākoties pozitīvs

Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,9, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir pasliktinājies par 0,7 procentpunktiem. Optimistiskākie septembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji apdrošināšanā (24,5), biroju administratīvajās darbībās uz citās uzņēmumu palīgdarbībās (15,0), kā arī pasta un kurjeru pakalpojumu sniegšanā, kur uzņēmēju noskaņojums šogad bijis ļoti svārstīgs, zemāko vērtību (-29,2) sasniedzot aprīlī, bet septembrī ar augstu konfidences rādītāju 22,5 ierindojot to starp optimistiskākajām pakalpojumu sektora nozarēm. No 30 apsekotajām pakalpojumu nozarēm septembrī negatīvi noskaņojuma rādītāji fiksēti tikai sešās. Pesimistiskākie ir uzņēmēji gaisa transportā (-26,1) un apsardzes pakalpojumos (-10,9).

Būvniecībā noskaņojums uzlabojas vispesimistiskākajiem

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija -12,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 2,8 procentpunktiem.

Galvenais uzlabojuma iemesls meklējams ēku būvniecībā, kur uzņēmēju noskaņojums kopš šī gada sākuma ir vispesimistiskākais. Septembrī šajā apakšnozarē pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs, salīdzinot ar augustu, sezonai neraksturīgi pieaudzis par 3,1 procentpunktu. Savukārt inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos vērojams sezonai raksturīgs samazinājums (attiecīgi par 7,3 un 7,2 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums nedaudz uzlabojas

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija -7,5. Salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,7 procentpunktiem.

No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm septembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem tikai divās konfidences rādītāji bija pozitīvi – tekstilizstrādājumu ražošanā (1,9) un poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (0,8), taču, salīdzinot ar augustu, uzņēmēju noskaņojums uzlabojās arī šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu ražošanā (par 2,8 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 6,9 procentpunktiem). Savukārt pesimistiskāki nekā iepriekšējā mēnesī bijuši uzņēmēji koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,3 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 5 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 2,8 procentpunktiem).

2024.septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 98,4 (iepriekšējā mēnesī 97,3), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs pieaudzis līdz 97,7, bet joprojām ir zem ilgtermiņa vidējās vērtības.

Ekonomiskā nenoteiktība samazinās

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, septembrī bija 13,8. Ekonomiskajai nenoteiktībai samazinoties jau trešo mēnesi pēc kārtas, rādītājs ir sasniedzis zemāko vērtību kopš 2021.gada jūnija. Septembrī, salīdzinot ar augustu, nenoteiktība samazinājās būvniecībā un mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 1,7 un 1,3 procentpunktiem), bet pieauga rūpniecībā un pakalpojumu sektorā (attiecīgi par 0,9 un 1,6 procentpunktiem). Kopējā nenoteiktības rādītāja samazinājumu visvairāk ietekmējis patērētāju vērtējums, kurš septembrī ir negatīvs (-10,2), tātad sociālekonomiskā situācija patērētāju skatījumā kļuvusi vēl lielākā mērā prognozējama nekā augustā, kad rādītāja vērtība bija -2,0.

Darbaspēka uzkrāšanas rādītājs raksturo uzņēmēju īpatsvaru, kuri, tuvākajā laikā paredzot uzņēmuma aktivitātes vai preču, vai pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, tomēr neplāno samazināt nodarbināto skaitu. Septembrī šī rādītāja vērtība bija 8,3, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā augustā.