Lai sasniegtu Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu, nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū. Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Ko studēt jauniešiem, lai nākotnē pelnītu vairāk?

Saskaņā ar EM darba tirgus prognozēm, būtiskākais darbaspēka iztrūkums veidosies pēc speciālistiem ar izglītību eksaktajās zinātnēs. 2030.gadā augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inženierzinātņu speciālistu iztrūkums var pārsniegt 9 tūkst. darbinieku. Savukārt darbaspēka nepietiekamība ar profesionālo vidējo izglītību var sasniegt gandrīz 70 tūkst. darbinieku, īpaši izteikts darbaspēka trūkums var veidoties pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību inženierzinātnēs un ražošanas virzienos.

Grūtības atrast darbu varētu būt cilvēkiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Prognozējam, ka šādas kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums varētu sasniegt gandrīz 96 tūkst. līdz 2030.gadam. Tāpat problēmas atrast darbu varētu būt augstākās kvalifikācijas speciālistiem ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitārās zinātnēs.

Attiecīgi būtiskākais jauno darbavietu pieaugums līdz 2030.gadam sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā.

Vienlaikus ilgtermiņā jeb līdz 2040.gadam visvairāk jaunas darbavietas varētu būt profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, kā arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar "sudraba ekonomiku" saistītajiem pakalpojumiem.

EM publicējusi vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, kuras aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040.gadam. Prognozes sagatavotas, ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošās demogrāfijas prognozes, kā arī aktuālos globālās ekonomikas procesus, tai skaitā Covid-19 pandēmijas ieviestās izmaiņas un Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi.

Pēdējo gadu izaicinājumi – Covid-19 pandēmija, ģeopolitiskās situācijas saasināšanās atstājuši redzamas "pēdas" darba tirgū, jo nodarbināto skaits un nodarbinātības rādītāji joprojām atpaliek no 2019.gada līmeņa jeb laika pirms pandēmijas un kara Ukrainā. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamība. 

Lai arī iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040.gadam kļūs lēnāka, turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau šogad tas varētu samazināties zem 7% atzīmes. Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā būs tuvu tā dabiskajam līmenim (5-6% robežās). Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas.