2020. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,24 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 4,2% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 7,2%, bet importa vērtība par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,17 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 46,5% līdz 47,9%.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada janvārī salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 6,8% un importa par 2,2% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 2,9%, bet importa vērtība samazinājās par 7,4%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri:

• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 37,1 milj. eiro jeb 23,3%,
• augu valsts produktu eksports lielāks par 31,6 milj. eiro jeb 53,5%,
• pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,6 milj. eiro jeb 14,2%,
• koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 18 milj. eiro jeb 8,6%,
• satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 12,8 milj. eiro jeb 18,7%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri:

• pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 9,7 milj. eiro jeb 10%,
• parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 7,4 milj. eiro jeb 7,1%,
• ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 6,3 milj. eiro jeb 5,6%,
• minerālproduktu imports mazāks par 21,9 milj. eiro jeb 23,2%,
• koka un tā izstrādājumu imports mazāks par 7 milj. eiro jeb 14,3%. 

Janvārī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm bija Lietuva (16,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5%), Vācija (8,6%) un Zviedrija (6,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,5% no importa kopapjoma), Vācija (10,2%), Polija (9,4%) un Igaunija (9%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā janvārī veidoja 6,6%, bet importā – 7,1%.

2020. gada janvārī ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 3,6%, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 1,8%. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,1% un par 1,2% importā.

2020. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 118 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.

Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2020. gada janvārī salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 14,7 milj. eiro jeb 46%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 10,2 milj. eiro jeb 31,4%.

Dzelzs un tērauda izstrādājumu importa kāpumu 2020. gada janvārī salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri ietekmēja dažādu dzelzs vai tērauda izstrādājumu importa pieaugums par 1 milj. eiro jeb 24,7%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas importa kritums par 15,4 milj. eiro jeb 58,9%.