Latvijas preču eksports pēc sešu mēnešu nepārtraukta krituma šā gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri ir palielinājies par 13% jeb 146 miljoniem eiro, uzrādot straujāko pieaugumu tempu kopš 2018. gada augusta. Preču eksporta vērtība septembrī veidoja 1,275 miljardus eiro, kas bija pat augtāka nekā pirms Covid-19 krīzes. Tādējādi negaidīti straujā eksporta izaugsme septembrī mazināja eksporta kritumu iepriekšējos mēnešos, ko, savukārt, negatīvi ietekmēja pandēmija. Kopumā preču eksporta vērtība šā gada deviņos mēnešos bija tikai par 1,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Tajā pašā laikā eksporta sniegumu šā gada septembrī jāvērtē kā pozitīvu pārsteigumu, nevis kā trenda izmaiņas, jo noturēt tik straujus eksporta attīstības tempus turpmākajos mēnešos visticamāk neizdosies. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas otrā viļņa uzliesmoju visā pasaulē, ārējā vidē saglabājas liela nenoteiktība. Situācija ar Covid-19 izplatību attīstās dinamiski un pašreizējā situācija novembrī drīzāk atgādina pavasara mēnešus, kad vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis ieviesa stingrus ierobežojumus koronovīrusa izplatības mazināšanai. Tieši pavasara mēnešos Latvijas preču eksporta kritums sasniedza gandrīz 15%. Līdz šim Latvija diezgan labi ir tikusi galā ar vīrusa ierobežošanu, kas ļāva ražojošajiem uzņēmumiem turpināt strādāt. Tādējādi Covid-19 krīze Latvijas preču eksportētājus skāra mazāk salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm, un preču eksporta kritums šā gada deviņos mēnešos bija būtiski zemāks nekā ES vidēji. Turpmāko preču eksportu dinamiku noteiks ārējā vide un ekonomiskā situācija ES, uz kuru Latvija nosūta gandrīz trīs ceturtdaļas no kopējā preču eksporta.

Straujo eksporta pieaugumu septembrī visvairāk ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kāpums par 30,9% jeb 85 miljoniem eiro. Šeit visbūtiskākā ietekme bija graudaugu produktu un eļļas augu sēklu eksporta pieaugumam, kas salīdzinājumā ar pagājuša gada septembri ir palielinājies attiecīgi par 53 miljoniem eiro un 24 miljoniem eiro. Pērn bija sasniegts ļoti augsts graudaugu ražas līmenis, līdz ar to arī eksporta apjomi bija augsti. Savukārt šogad graudaugu audzēšanai nav bijuši ideāli laika apstākļi ilgstoša pavasara sausuma dēļ. Tādējādi līdz septembrim graudaugu eksports šogad bijis zemāks nekā pērn. Tomēr pašā ražas novākšanas laikā laikapstākļi šogad bija labi, tāpēc kopumā graudaugu raža 2020. gadā ir apmierinoša. Visticamāk, šā gada graudaugu raža sāka atspoguļoties eksporta datos jau septembrī, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos graudaugu eksports varētu palielināties. Deviņos mēnešos kopumā graudaugu eksports bija par 8,3% augstāks, bet eļļas augu sēklu eksports bija par 82% augstāks nekā pērn attiecīgajā periodā.

No lielajām preču grupām otro būtiskāko devumu eksporta kāpumā septembrī nodrošināja elektroierīces un mehāniskas iekārtas, to eksportam palielinoties par 37% jeb 66 miljoniem eiro. Šeit gan jāatzīmē, ka šo preču eksporta grupu labvēlīgi ietekmēja reeskporta apjomu pieaugums, jo straujākie pieauguma tempi bija fiksēti mobilo telefonu, monitoru un projektoru eksportam. Uz to norāda arī importa dati, jo mobilajiem telefoniem, monitoriem un projektoriem bija fiksēti līdzvērtīgi importa pieauguma tempi.

Visai spēcīgi pieaugumu tempi fiksēti arī citās lielās preču eksporta grupās, tostarp metālu un to izstrādājumu eksports audzis par 6,4%, ko veicināja dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugums uz Turciju. Savukārt plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu eksporta pieaugumu par 22,5% nodrošināja šo preču eksporta pieaugums uz kaimiņu Baltijas valstīm un Krieviju.

Tādās preču grupās kā satiksmes līdzekli un minerālprodukti turpinās eksporta kritums. Satiksmes līdzekļu eksports samazinājās par 30,9% salīdzinājumā ar pērnā gada septembri, ko negatīvi ietekmēja automobiļu, piekabju un kuģu reeksporta samazinājums uz Igauniju, Lietuvu un Krieviju. Minerālproduktu eksports ir samazinājies par 6,6%, ko noteica elektroenerģijas eksporta samazinājums par 40,2%, kā arī naftas gāzes produktu eksporta samazinājums par 24,1%. Elektroenerģijas eksportu negatīvi ietekmēja gan elektroenerģijas cenu samazinājums, gan elektroenerģijas patēriņa kritums Baltijas valstīs. Savukārt naftas pārstrādes produktu eksporta kritumu ietekmēja naftas cenu kritums pasaules biržās, kā arī zemāks pārvadāto naftas produktu apjoms Latvijas ostās.