Septembris bija pēdējais mēnesis, kad stingri ierobežojumi netraucēja mazumtirgotāju darbību, kas rezultējies mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu kāpumā. Salīdzinot ar pērnā gada septembri reģistrēta 3,9% izaugsme, bet attiecībā pret augustu reģistrēts pieaugums 0,4% apmērā, vēsta "Swedbank".
Būtiskākā izaugsme pagājušajā mēnesī novērota mazumtirdzniecībai pa pastu vai interneta veikalos (+22,6%). Kultūras pasākuma apmeklēšana, kā arī klātienes darba rezultātā būtisks pieaugums septembrī reģistrēts arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+11,1%). Būvmateriālu un santehnikas tirdzniecība pieaugusi par 10%, iedzīvotājiem uzlabojot vai iekārtojot mājokli. Pārtikas preču tirdzniecība turpināja reģistrēt mīnusus (-1,9%). Iespējams, ka rudens sākumā cilvēki turpināja izmantot iespēju ieturēt maltīti ārpus mājas. Lietoto preču kategorija vēl joprojām atrodas ne tikai zem pirms-krīzes, bet arī zem pagājušā gada līmeņa (-2,3%). Ņemot vērā spēkā stājušos ierobežojumus, atkopties no pandēmijas šai kategorijai tik drīz neizdosies.
Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos iezagsies mīnusi. "Google" pētījuma dati uzrāda mobilitātes samazināšanos vēl pirms stingru ierobežojumu ieviešanas, un, turpinoties samazināties iedzīvotāju mobilitātei, saruks arī patēriņš. Vīrusa izplatības un ierobežojumu rezultātā oktobrī reģistrēts straujš kritums mazumtirgotāju noskaņojuma rādītajos un tuvāko trīs mēnešu aktivitātes novērtējumā.
"Swedbank" karšu dati par oktobra pirmo pusi norāda, ka sākusies lejupslīde kopējā patēriņa apjomā. Pagaidām tēriņi saglabājas krietni virs pirms-pandēmijas un arī virs pērnā gada līmeņa, taču stingrāku ierobežojumu rezultātā oktobra otrajā pusē gaidāms straujāks kritums.
Veikalu atkal-atvēršanas virzīs uz augšu mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu augšupeju. Šobrīd valdībās plānā ietilpst mīkstināt daļu ierobežojumu vakcinētajiem iedzīvotājiem novembra vidū, taču pie šī brīža epidemioloģiskās situācijas ir grūti paredzēt, cik reālistiska būs mazumtirgotāju darbības atsākšana. Izaugsmes tempi atkarīgi ne tikai no tā, kad varēs atsākt tirgošanu, bet arī no tā, ar cik plašiem ierobežojumiem nākotnē saskarsies gan vakcinētie, gan nevakcinētie iedzīvotāji. Nozīmīga būs arī kopējā sabiedrības vakcinācijas aptvere. Jāatzīmē, ka pandēmija nav jaunums ne pircējiem, ne tirgotājiem un attālinātai tirgošanai ir pielāgojušies daudzi. Svētku sezona gada nogalē veicinās mazumtirdzniecības izaugsmi, taču, ja epidemioloģiskā situācija neuzlabosies un slimnīcas joprojām būs pārslogotas, sekas redzēsim arī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos.
Arī vērotais cenu pieaugums var ietekmēt iedzīvotāju pirktspēju. Prognozējam, ka vidējais cenu pieaugums būs zemāks nekā vidējās algas kāpums, tādēļ strādājošo iedzīvotāju pirktspēja saglabāsies augsta. Taču zemāku ienākumu mājsaimniecībām un pensionāriem cenu kāpums visdrīzāk radīs robu pirktspējā. Tas nozīmē, ka mazumtirdzniecības apjomus tuvākajos mēnešos apdraud ne tikai vīruss un ierobežojumi, bet arī inflācija.
