Negatīvie ārējie apstākļi un ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās galvenajās eksporta valstīs, kā arī straujais izmaksu pieaugums, kas skāris ražotājus Latvijā, aizvadītajā gadā negatīvi ietekmējis Latvijas kopējos eksporta rādītājus. 2023.gadā Latvijas eksports sasniedzis 26,5 mljrd. eiro, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” veidotais “Eksporta barometrs”, kas tapis kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi un vadošo telekomunikāciju uzņēmumu LMT. Lielāko apgrozījumu eksportā uzrādījušas tādas nozares kā tirdzniecība, rūpniecība, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT).
Kā liecina “Eksporta barometrā” apkopotie dati, visas eksportējošās nozares 2023.gadā strādājušas ar peļņu. Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības nozare sasniegusi 21% peļņas maržu pirms nodokļiem, 2.vietā ierindojoties informācijas un komunikācijas pakalpojumu eksportētājiem ar 16% peļņas maržu. Tradicionāli tirdzniecība, transports un rūpniecība bijušas vadošās eksporta nozares pēc eksportētāju skaita. Tieši rūpniecība bijusi viens no galvenajiem pievienotās vērtības radītājiem eksporta nozarē. Kā vadošā rūpniecības apakšnozare pēc apgrozījuma un uzņēmumu skaita aizvadītajā gadā bijusi kokrūpniecība.
Arī pērn TOP3 eksporta nozarēm turpinājusi tuvoties IKT nozare, kuras uzņēmumi 2023.gadā apgrozījuši 1,9 mljrd. eiro, kopējai peļņai pirms uzņēmumu ieņēmuma nodokļa (UIN) nomaksas sasniedzot 305 milj. eiro. Zīmīgi, ka IKT nozare kopumā pērn nodokļos samaksājusi 901 milj. eiro gadā, būtiski pārsniedzot vidējo eksportējošā uzņēmumu rādītāju. Ja vidēji eksportējošs uzņēmums nodokļos samaksā 1,1 milj. eiro gadā, tad IKT nozares eksportējošie uzņēmumi vidēji samaksājuši 1,7 milj. eiro.
Saskaņā ar “Eksporta barometra” datiem joprojām tikai neliela daļa Latvijas uzņēmumu investē pētniecībā un attīstībā – šo uzņēmumu skaits 2023.gadā sasniedzis 365. No tiem aptuveni puse bija eksportējoši uzņēmumi, pētniecībā un attīstībā vidēji investējot 598 tūkst. eiro, kamēr neeksportējošie uzņēmumi šim mērķim veltījuši vidēji 98 tūkst. eiro.
“Eksporta barometra” apkopotie dati rāda, ka kopumā 2023.gadā pakalpojumu eksports pieaudzis par 200 milj. eiro jeb 3,5%, kamēr preču eksports ir krities par 2,3 mljrd. eiro jeb 10,5%. Arī preču eksportētāju skaits pērn samazinājies, sarūkot par 4%, bet pakalpojumu eksportētāju skaits 2023.gadā sarucis par 0,4%.
Tiesa, lai gan eksporta un eksportētāju skaits krities, eksportējošo uzņēmumu sniegtais pienesums valsts budžetam bijis ievērojams. 2023.gadā eksportējošie uzņēmumi nodokļos samaksājuši 7,8 mljrd. eiro, kas ir teju trīs reizes vairāk, nekā samaksājuši neeksportējošie uzņēmumi. Tieši eksportējošie uzņēmumi iemaksājuši lielāko daļu (98%) no UIN, valsts budžetam pienesot 482 milj. eiro. Tāpat eksportējošie uzņēmumi iemaksājuši teju divreiz lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apjomu, kas attiecīgi lēšams 2,5 mljrd. un 1,3 mljrd. apmērā.
Eksportējošie uzņēmumi pērn algojuši 57% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, nodrošinot darbiniekiem vidēji lielāku atalgojumu nekā neeksportējošie uzņēmumi. Piemēram, 2023.gadā eksportējošie uzņēmumi par vienu darbinieku samaksāja 3600 eiro IIN un 6700 eiro VSAOI. Tikmēr neeksportējošiem uzņēmumiem šie rādītāji bija teju divas reizes zemāki – 1900 un 3500 eiro.
