Biznesa un ekonomikas jomā pieejami pietiekami daudzi dažādi reitingi, kas sniedz iespēju savstarpēji salīdzināt dažādas valstis. Pazīstamākie ir Pasaules Bankas un Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas kopīgi veidotais uzņēmējdarbības vides novērtējums jeb "Doing Business" indekss, Pasaules ekonomikas foruma sagatavotais ekonomikas konkurētspējas novērtējums (The Global Competitiveness Report) un Eiropas Komisijas izstrādātais inovāciju snieguma novērtējums (European Innovation Scoreboard).

Ik reizi, kad tiek publicēti reitingi, valstu, kuras šajos reitingos izskatās labi, valdības steidz izmantot šo informāciju, lai attaisnotu savu rīcību, piemēram, fiskālās politikas vai nodokļu politikas jomā vai valdības tēriņos. Savukārt valstīs, kuras reitingos pozīcijas zaudē, šādu informāciju var izmantot kā papildu līdzekli, lai veicinātu valdību veikt noteiktu rīcību jau minētās fiskālās politikas jomā.

Sākumā kā zinātnisks pētījums

Var rasties jautājums, vai daudzie reitingi un indeksi ir vienkārši veids, kā starptautiskās organizācijas iegūst noteiktu varu un ietekmi pār valstu fiskālo politiku, vai arī te slēpjas kas vairāk? Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāiedziļinās katra reitinga izveides mērķos.

Šajā rakstā detalizētāk izvērtēsim vienu no tiem– jau minēto "Doing Business" indeksu. Par šā indeksa izveidi lielākoties jāpateicas Pasaules Bankas vadošajam ekonomistam Simeonam Djankovam (Simeon Djankov). Indeksa pirmsākumi atrodami viņa un līdzautoru 2002. gadā publicētajā zinātniskajā rakstā "The Regulation of Entry", ko publicēja prestižajā zinātniskajā žurnālā "Quarterly Journal of Economics".