3.ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu laikā, kad sezonālu faktoru dēļ tam drīzāka bija jāsamazinās, tas sasniedzis 6,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni nodarbināto skaits ir samazinājies par 8,6 tūkst., ko varētu uzskatīt par nozīmīgu pārmaiņu, tas ir gandrīz procents no kopskaita. Bezdarba līmenis gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet tas tāpēc, ka ilglaicīgo demogrāfisko procesu dēļ par 15,3 tūkst. samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

Daudzējādā ziņā 3.ceturkšņa dati atgādina iepriekšējo ceturksni, arī tad bezdarbs palika gandrīz nemainīgs brīdī, kad gadalaiku rituma dēļ tam drīzāk būtu jāsamazinās, tātad varētu teikt, ka faktiski nedaudz pieauga. Ir pamats sagaidīt, ka mērena darba tirgus lejupslīde turpināsies gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē. Ir bažas, ka lokāli – atsevišķos novados un pilsētās, varbūt arī reģionos bezdarbs pieaugs ievērojami. Šogad rūpniecības izlaide samazinās par 4-5%, bet nākamgad šajā nozarē gaidāma stagnācija vai neliela izaugsme. Tāpēc apvidos, kur rūpniecība ekonomikā spēlē lielu lomu – tas ir, gandrīz visur ārpus Rīgas, ir bezdarba pieauguma risks. Ražošanas samazināšanās galvenais iemesls, kas ir Eiropas mājokļu tirgus krīze, uz Latvijas ekonomiku vislielākajā mērā izpaužas caur kokapstrādi. Tās radītās darbavietas nereti ir koncentrētas vietās, kur ir maz citu darba iespēju.