Lai gan šobrīd populārāko tematu topa augšgalā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu saistītos jautājumus nomainījis koronavīruss, svarīgi atcerēties, ka arī Covid-19 ērā tie savu aktualitāti nav zaudējuši. Turklāt tieši šajos laikos uzņēmuma konta slēgšana vai maksājumu apturēšana pēc bankas iniciatīvas, pamatojoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomas normatīvajiem aktiem, var izrādīties īpaši kritiska. Tāpēc aplūkosim šos jautājumus sadarbības ar bankām kontekstā.

Februāra izskaņā nāca ilgi gaidītā vēsts, ka Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) plenārsesijā atzinīgi novērtēts Latvijas progress noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, līdz ar to mēs izvairījāmies no iekļaušanas t.s. "pelēkajā sarakstā". Tā kā šis uzdevums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas frontē tagad izpildīts, tad šogad varam cerēt uz vēl vienu labu ziņu – bankām būs pieejama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) klientu izpētes rokasgrāmata. FKTK rokasgrāmatas sagatavošanu solīja pabeigt vasarā, un tā, cerams, palīdzēs vienveidot banku praksi, kā arī bankām un klientiem labāk saprast vienam otru. Cerēsim, ka pandēmija šiem plāniem nepatraucēs.

Tomēr šobrīd jākonstatē, ka konta atvēršana bankā, kas kādreiz bija formalitāte, beidzamos gados dažiem uzņēmumiem kļuvusi par nepārvaramu šķērsli. Tāpat uzņēmumi bieži saskaras ar to, ka kontu kādā brīdī slēdz pēc bankas iniciatīvas. Tam ir daudzi iemesli. Pirmkārt, bankām saistošais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā būtiski pieaudzis gan normatīvo aktu skaita un apjoma, gan arī prasību ziņā. Šobrīd Latvijas bankām jāievēro teju 20 Latvijas normatīvo aktu un ieteikumu/vadlīniju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju jomā (neskaitot ārvalstu, Eiropas Savienības (ES) vai starptautiskās vadlīnijas un normatīvos aktus). Otrkārt, būtiski mainījusies valsts iestāžu pieeja šim jautājumam, līdz ar to mainoties arī banku pieejai. Treškārt, sprādzienveidīgi uzplaukuši dažādi nacionālie un starptautiskie sankciju režīmi. Papildus jānorāda, ka beidzamos gados palielinājušies arī banku pienākumi klientu nodokļu samaksas kontroles jautājumos.