Valsts uzņēmumi Latvijā bieži tiek kritizēti par pārlieku varu tautsaimniecībā. Kritiķi redz tajos šķērsli privātajam biznesam, bet atbalstītāji – drošības un stabilitātes garantu. Realitāte – lielākie valsts uzņēmumi strādā tur, kur privātais tirgus nespēj noturēt ilgtspēju un sabiedrisko labumu. Turklāt to akcijas varētu dot pozitīvu efektu ne tikai šiem uzņēmumiem, bet arī atdzīvināt kapitāla tirgu Latvijā un veicināt ekonomikas izaugsmi.

Pienesums valsts budžetā

Valsts kapitālsabiedrības ir nozīmīgs fiskālais balsts. Piemēram, akciju sabiedrība (AS) “Latvenergo” 2023.gadā valstij dividendēs izmaksāja 212,2 milj. eiro no 331,6 milj. eiro peļņas. AS “Latvijas valsts meži” 2024.gadā valstij dividendēs izmaksāja 141,3 milj. eiro, bet nodokļos – 64,5 milj. eiro. 2025.gada pirmajā pusgadā “Latvijas valsts mežu” peļņa sasniedza 86,3 milj. eiro, kas ir par 23% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024.gadā.

Šie skaitļi apliecina, ka valsts kapitālsabiedrības ne tikai sniedz pakalpojumus, bet arī nodrošina ievērojamu fiskālo pienesumu. Tomēr, raugoties uz tautsaimniecības briedumu, jāatzīst, ka valstij nav obligāti jābūt 100% īpašniekam šajos uzņēmumos. Saglabājot 70–90% kontrolpaketi, valsts var nodrošināt stratēģisko ietekmi, vienlaikus piesaistot kapitālu no publiskā tirgus.

Attīstības instruments, nevis privatizācija

Sākotnējais publiskais akciju piedāvājums jeb initial public offering (IPO) var kalpot kā instruments, kas sniedz virkni ieguvumu. Pirmkārt, uzņēmumi iegūst papildu finanšu kapacitāti tālākai ilgtermiņa attīstībai, nepaļaujoties tikai uz aizņēmumiem vai valsts budžetu. Tāpat būtisks ieguvums ir uzņēmumu caurspīdīguma un efektivitātes veicināšana. Publiski kotētiem uzņēmumiem ir augstāki pārvaldības un finanšu atklātības standarti, kas mazina korupcijas riskus un politisko ietekmi. Šobrīd īpaši spilgti redzama politiskās ietekmes negatīvā ietekme uz valsts kapitālsabiedrībām – cenšoties “salāpīt” valsts budžeta caurumus, tiek noteiktas nesamērīgi augstas dividenžu izmaksu prasības (līdz pat 90% no peļņas), kā arī uzspiesta agresīva ienākumu kāpināšana, nerēķinoties ar šādas rīcības ilgtermiņa sekām. Papildu ieguvums ir arī Latvijas kapitāla tirgus attīstība, kur šobrīd vērojama diezgan bēdīga aina – Latvija ierindojas vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā pēcbiržas kapitalizācijas apjoma attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP): tikai 1% no IKP, kamēr Lietuvā – 6,2%, bet Igaunijā – 12,8%. Latvijas kapitāla tirgus stagnācija kavē privāto uzņēmumu izaugsmi, jo kapitāla piesaiste ir ierobežota. Valsts kapitālsabiedrību IPO varētu kļūt par katalizatoru, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu investorus, veicina investīciju kultūras attīstību un palielina tirgus likviditāti. Pozitīvu pieredzi šajā jomā var novērot abās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā –, kur valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicināja kapitāla tirgus uzrāvienu.