Uzņēmuma attīstības stāsts parasti sākas ar kopīgu ideju, savstarpēju uzticēšanos un vienotu redzējumu par nākotni. Tomēr uzņēmējdarbības dinamika, investoru ienākšana, stratēģisku lēmumu pieņemšana vai jebkādi citi notikumi laika gaitā var radīt situācijas, kurās partneru intereses vairs nesakrīt. Tieši šādos brīžos kļūst acīmredzama skaidra un pārdomāta akcionāru vai dalībnieku savstarpējo attiecību regulējuma nozīme. Kas ir dalībnieku līgums, un ko tajā iekļaut?

Efektīvi sakārtotas tiesiskās attiecības starp uzņēmuma dalībniekiem kalpo ne tikai konfliktu novēršanai, bet arī uzticēšanās stiprināšanai un prognozējamai uzņēmuma pārvaldībai. Turpretim nepietiekami detalizēts regulējums var paralizēt lēmumu pieņemšanu, mazināt investoru uzticēšanos un sliktākajā gadījumā izraisīt korporatīvus strīdus vai pat uzņēmuma darbības destabilizāciju.

Latvijā dalībnieku attiecības primāri nosaka normatīvie akti un sabiedrības statūti. Tomēr šis regulējums nereti ir vispārīgs un nespēj pilnvērtīgi aptvert dalībniekiem būtiskus praktiskos aspektus, piemēram, detalizētu lēmumu pieņemšanas kārtību. Praksē tas nozīmē, ka, piemēram, 50/50 līdzīpašnieki bez papildu vienošanās var nonākt situācijā, kad būtisku lēmumu – investīciju apstiprināšanu – nav iespējams pieņemt. Vienlaikus sabiedrības statūti ir publisks dokuments, ar kura saturu var iepazīties trešās personas.