Jau ilgāku laiku publiskajā telpā runā par nepieciešamību palielināt kreditēšanu un sekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, vienlaikus norādot uz komercbanku nesamērīgi lielo peļņu, tādēļ aicinājām uz sarunu Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes locekli Jāni Brazovski, lai noskaidrotu finansistu redzējumu par iespējamajiem ceļiem uz straujāku kreditēšanu, situāciju Latvijā salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, procentu likmēm un ilgtspējas nozīmi.

No šī gada janvāra kredītiestādēm budžetā jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avanss 20% apmērā. Tiek diskutēts arī par nepieciešamību ieviest banku virspeļņas nodokli. Kāds ir Finanšu nozares FNA viedoklis gan par lielākiem nodokļiem bankām, gan par risinājumiem apjomīgākai ekonomikas finansēšanai?

Bankas vairāk nekā jebkurš cits ir ieinteresētas kreditēšanas pieaugumā. Kreditēšana ir banku maizīte un sviests, no kā mēs pamatā dzīvojam. Kredītu portfelis Latvijā šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu tomēr ir pieaudzis par 3%. Turklāt tas noticis apstākļos, kad ekonomiskā aktivitāte objektīvi ir sabremzēta, piemēram, ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku, kas bija vērsta uz inflācijas pieauguma apturēšanu.

Pēdējos gados ir pieaugusi kredītiestāžu peļņa ne tikai Latvijā, bet arī visā eirozonā. Viens no pieauguma galvenajiem iemesliem ir ECB īstenotā politika. Vienkāršiem vārdiem to var raksturot tā, ka bankām piemaksāja par to, lai tās mazāk laistu apgrozībā naudu un pelnītu ar šīs naudas izvietošanu centrālajā bankā un citos aktīvos. Var teikt, ka lielāka peļņa ir sekas cīņai ar inflāciju.

Pie mums ieviestais UIN avanss bankām ir ļoti līdzīgs Igaunijas modelim. Tas nav nekas slikts un būtiski neiespaido konkurētspēju reģionālā līmenī. Tomēr bankas, kas nepieder lielajām grupām, šo laiku varēja izmantot pozīciju un kapitāla stiprināšanai, tas audzētu konkurenci tirgū. Diemžēl nekāda progresivitāte UIN avansa piemērošanā vai izņēmumi attiecībā uz mazajām bankām netika paredzēti.

Daudz nopietnāk tiek debatēts par banku virspeļņas nodokļa iespējamo ieviešanu, kā arī par pērn ieviesto hipotekārā kredīta ņēmēja nodevu. FNA ir skaidri paudusi viedokli, ka tie nekādā veidā nenāks par labu. Šie nodokļi dažādu iemeslu dēļ ir neproduktīvi, tie mazinātu gan konkurētspēju, gan pievilcību ārvalstu un vietējo investoru acīs. Ar šādām iniciatīvām jābūt ļoti uzmanīgiem.

Arī virspeļņas nodokļa ieviešana uz laiku ir riskanta, jo nekas nav tik pastāvīgs kā uz laiku ieviestais. Turklāt mums tagad jau ir pirmie empīriskie pierādījumi kaimiņos – Lietuva nolēmusi pagarināt banku virspeļņas nodokļa darbību. Savukārt Latvijā ir pieredze ar unikālo finanšu stabilitātes nodevu, kas vismaz Baltijas valstu reģionā nekur nav ieviesta. Nodevas darbības plānotais laiks pēc iepriekšējās banku krīzes bija 1–2 gadi, bet ir pagājuši jau vairāk nekā 10 gadi.

Visas šīs aktivitātes nekādā veidā neveicinās deklarēto mērķu sasniegšanu. Tas nepalielinās banku konkurenci un mūsu tirgus, sevišķi finanšu sektora, lielāku pievilcību ārvalstu investoru acīs.

Kādi ir pirmie secinājumi par Lietuvā ieviesto banku virspeļņas nodokli?

No starptautiskās uztveres viedokļa Lietuvai tas nav nācis par labu. Vai tas ir veicinājis kreditēšanu? Ideja ar nodokli aplikt virspeļņu, lai veicinātu kreditēšanu, man nešķiet reālistiska.

Kreditēšanas tempu pieaugums nav atkarīgs tikai no banku gribēšanas vai negribēšanas. Nepieciešams arī kvalitatīvs pieprasījums. Domāju, ka 2008., 2009.gads parādīja, kas notiek, ja bankas kreditē nekvalitatīvu pieprasījumu. Nereti kredīti tika izsniegti tiem, kuriem tos nemaz nevajadzēja izsniegt.