Izejošā tūrisma cenas nevar palikt iepriekšējā līmenī, jo izmaksas aug, taču vismaz pagaidām tas cilvēkus neattur no ceļošanas, it īpaši uz zemēm, kur ir siltāk, intervijā atzīst uzņēmējs, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas "ALTA" valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš.

Latvijas tautsaimniecība šobrīd piedzīvo otro krīzi pēc kārtas. Kādu iespaidu tas ir atstājis uz tūrisma nozari?

Par lielajām sekām šajā jomā jāteic tā – kaut kad beigsies krīzes, un tad varēsim objektīvi novērtēt kopējo situāciju un sekas. Vienīgi līdz krīžu beigu situācijai tā arī netiekam. Skatoties pozitīvāk, jāteic, ka komplektā ar valsts atbalstu, kas tika izmaksāts Covid-19 ietekmes mazināšanai, un dažādām mārketinga aktivitātēm ārvalstu tūristu piesaistei, kas šogad tika īstenotas ienākošajam tūrismam, nozare faktiski joprojām dzīvo. Vai šī nozare ir labā, vidējā vai sliktā formā, tas lielā mērā ir atkarīgs no dažādiem segmentiem. Pēdējo trīs gadu laikā ir mainījies tas, kuriem segmentiem iet labāk, bet kuriem – sliktāk. Kopumā vērtējot, jāteic, ka izejošais tūrisms ir viena lieta, ienākošais tūrisms ir kaut kas cits, bet vietējais tūrisms – vēl niansētāks jautājums. Savukārt viesmīlības sektorā, kurā ietilpst ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcas, situācija ir vēl citādāka. Tāpēc izmērīt kopējo nozares temperatūru ir mazliet sarežģīti, jo katram no segmentiem ir savas nianses. Galvenā atšķirība ir tā, ka izejošais tūrisms šobrīd strādā salīdzinoši labāk. Savukārt ienākošais tūrisms ir tas, kurš cieš daudz smagāk, jo tieši uz šo segmentu vistiešāk attiecas abas krīzes – vispirms pandēmija, bet pēc tam karš Ukrainā.