Februārī aprit 3 gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tāpēc uz sarunu aicinājām fonda “Uzņēmēji mieram” direktori Lauru Skrodeli – par to, kā izveidojies fonds “Uzņēmēji mieram”, kura darbības apjomi nu jau mērāmi daudzos miljonos eiro, gan arī par šodien tik svarīgo Latvijas biznesa ētikas pusi. Joprojām Latvijā ir ne mazums uzņēmumu, kuri turpina tieši vai netieši sadarboties un tādējādi atbalstīt agresorvalsti. Kā atbildība tā ir – valsts vai sirdsapziņas?

Cik liels ir fonda sarūpētās palīdzības Ukrainai apjoms?

Līdz 2024.gada beigām fonda palīdzības apjoms Ukrainas bruņotajiem spēkiem un iedzīvotājiem bija 13,3 miljoni eiro. Ja birokrātisku iemeslu dēļ nebūtu iekavējusies viena rekonstrukcijas projekta īstenošana, jau pērn mēs būtu sasnieguši 15 miljonu eiro robežu.

Ir labdarības organizācijas, kas darbojās jau pirms kara un palīdzību Ukrainai paņēma klāt kā vienu no virzieniem, savukārt mēs nodarbojamies tikai ar atbalstu Ukrainai. Dažkārt mums vaicā, kādēļ neko nedarām Latvijā. Mēs esam skaidri vienojušies par fonda prioritātēm, fokusējamies uz to, ko darām pašlaik, – strādājam mūsu visu drošībai un nākotnei.

Vai fonds turpinās darbu arī pēc kara beigām?

Esam iesaistījušies Ukrainas rekonstrukcijā. Tomēr redzam, ka nav daudz Latvijas uzņēmumu, kas būtu gatavi tur strādāt projektos, kurus finansē no Latvijas valsts budžeta. Fonds saredz savu lomu arī Ukrainas atjaunošanas procesos, visa šajos kara gados uzkrātā pieredze, kontakti, kas iegūti, vedot palīdzību, ir būtiska vērtība. Ukrainā neko nevar izdarīt bez sakariem un uzticamiem cilvēkiem, biznesa partneriem. Tur ir atšķirīga biznesa kultūra un ētika. Mums noteikti ir jāakumulē šī pieredze un jāiet uz priekšu.

Fondam ir vairākas jaunas idejas, piemēram, iespējams, iesaistīsimies arī vienā medicīnas projektā. Pagaidām gan to vēl apsveram, apzinām iespējas un vērtējam juridiskās nianses, lai saprastu, kā labāk to īstenot.