Līdz ar mēģinājumu uzlabot un padarīt produktīvāku valdības darbu jeb to “restartēt”, publiskajā telpā atkal tiek runāts par birokrātijas mazināšanu. Marta beigās izveidota un darbu sākusi īpaša birokrātijas mazināšanas rīcības grupa, kurā līdzās valdības struktūru amatpersonām darbojas arī uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lai runātu par uzņēmēju priekšlikumiem birokrātijas, valsts pārvaldes izdevumu samazināšanai un pašvaldību lomas stiprināšanai uzņēmējdarbības attīstībā, uz interviju aicinājām Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.

Par birokrātijas mazināšanu dažādos līmeņos runā jau ilgi, tomēr jāatzīst, ka lielu panākumu nav. Nesen ministru prezidente Evika Siliņa izveidoja rīcības grupu birokrātijas mazināšanai, kurā ir arī LTRK. Vai rīcības grupas sanāksmēs jau ir iezīmējušies pirmie darbi?

Ministrijas iesūtījušas ap 200 dažādu priekšlikumu, citi rīcības grupas biedri, arī mēs, iesnieguši savus. Rīcības grupa izvērtē priekšlikumus un cenšas nonākt pie kopsaucēja, lai varētu tos virzīt tālāk izmaiņu veikšanai. Daļu iesniegto priekšlikumu var īstenot salīdzinoši ātri, veicot dažus grozījumus, savukārt daļa priekšlikumu pēc būtības ir reforma, kas prasa laiku un arī investīcijas, lai patiešām panāktu birokrātijas mazināšanos. Rīcības grupa mēģina izveidot ierosinājumu īso sarakstu, kuru varētu virzīt tālāk.

Šajā posmā kritiski svarīgi būs rīkoties ātri un gūt panākumus, jo redzu, ka biznesa vidē reakcija bieži vien ir rezervēta un īsti nav ticības, ka rezultāti būs. Tādēļ, ja šoreiz izdosies rīkoties izlēmīgi un birokrātiju reāli mazināt, uzņēmēju ticība valdībai vairosies, slūžas pavērsies un būs lielāka atsaucība arī priekšlikumu sagatavošanai.

Kādas ir LTRK prioritātes, iesniedzot priekšlikumus?

Mūsu priekšlikumi nav sakārtoti prioritārā secībā, iesniedzām dažus pietiekami vienkārši risināmus jautājums, turklāt daļa no tiem drīzāk skar privātpersonas, nevis biznesu. To darījām apzināti, lai saprastu, kā valdība reaģēs ‒ ja birokrātijas mazināšanas darbs pārvērtīsies jaunā birokrātijā, mēs vienkārši stāsimies ārā, jo citādi arī mūs sasaistīs ar to, ka atkal nekas nenotiek.

LTRK iesniedza deviņus priekšlikumus. Pirmais attiecas uz mazēkām, tas ir, vienstāva ēkām platībā līdz 60  kvadrātmetriem. Mēs sakām, ja šādu ēku: siltumnīcu, šķūnīti, pagrabu, pirti privātpersona vēlas savā teritorijā, tad – ņem un būvē! Jo sabiedriskā bīstamība šīm būvēm ir minimāla. Protams, jāsaskaņo likumā noteiktie jautājumi ar kaimiņiem. Mēs ierosinām, ka nav obligāta ne būvatļauja, ne reģistrācija kadastrā, ne zemesgrāmatā. Labā ziņa – jau šobrīd tiek virzīti grozījumi, kas paredz atvieglot kārtību reģistrēšanai zemesgrāmatā, ne visām būvēm būs nepieciešami inventarizācijas akti. Pašreizējā procedūra ir lielas klapatas gan privātpersonai, gan arī valstij un pašvaldībām – iesaistītas būvvaldes, Valsts zemes dienests un citi.