Kad zvanu uzņēmējam un biznesa eņģelim Jurim Birzniekam, lai norunātu interviju, uzreiz apvaicājos, kā viņam klājas šajā laikā. Sadzirdu atbildi, ka šobrīd katra diena ir kā mācībstunda, atliek vien turēt vaļā maņas, lai neko nepalaistu garām. Par būtiskākajiem ieguvumiem no šīs mācībstundas tad arī gadumijas laikā parunājām vairāk.

Kā jums šķiet, kādu ietekmi ilgtermiņā uz mūsu valsts ekonomiku atstās šī pandēmija, izrietošie ierobežojumi, atbalsta mehānismi?

Jāteic, ka neko pozitīvu negaidu. Neesam bijuši šim visam pārāk sagatavoti. Līdzīgi juties esmu jau iepriekš – nebiju eiro skeptiķis, bet biju skeptisks pret iestāšanos Eiropas Savienībā nesagatavotiem. Tad uzreiz aizgāja uz augšu nekustamā īpašuma cenas, saņēmām daudz naudas. Tieši tāpēc arī 2008. gada krīze mums bija tik sāpīga, jo nepratām apieties ar naudu, nepratām to gudri ieguldīt, tāpēc nauda kļuva nevērtīga un tāpēc krīze tieši mūsu valsti skāra ļoti sāpīgi. Šobrīd ir līdzīgi – mēs neesam gatavi globālai spēlei.

Tirgū ienāk daudzi globālie spēlētāji. Tas pats “Facebook” un citi sociālie tīkli – viņi šobrīd paņem sev milzīgu daļu reklāmas tirgus, atņemot to vietējiem medijiem un nemaksājot par to nodokļus. To redzam visā pasaulē – valstis vēršas pret sociālajiem tīkliem, cenšoties iekasēt vismaz nodokļus. Ja tos iekasējam, valsts zaudē mazāk, taču mediju zaudētos ieņēmumus gan tas nekompensē. Mēs taču arī tagad sarunājamies “Zoom”. Ja mēs tiktos klātienē, mēs samaksātu par telpām, par tēju un uzkodām kafejnīcā, arī par degvielu, lai viens pie otra dotos, tādējādi iegūtu Latvijas tirgotāji. Tagad – maksājam nodevas attālinātajiem tiešsaistes komunikāciju kanālu turētājiem. To redzam arī ar lielajām veikalu tīklu ķēdēm – tās nodrošina piegādes, tirgo plašu preču klāstu, tikmēr vietējo, mazo veikalu izredzes izdzīvot arvien samazinās.

Latvijas uzņēmumi un likumi netiek līdzi pasaules tempam?

Jā, jā! Protams, ir atsevišķi izņēmumi, kā, piemēram, “MikroTik”, kas ar dažiem desmitiem darbinieku spēj nodrošināt virs 300 milj. eiro apgrozījumu, no kā ap 80 milj. eiro ir peļņa. Jā, mums ir daži šādi uzņēmumi. Manuprāt, nākotnē izdzīvos divu veidu uzņēmumi. Vieni būs tiešām mazie, specifiskie veikaliņi un amatnieki, kas atrodas tuvu patērētājiem un ražo ko īpašu, kas atbilst mūsu mentalitātei, piemēram, kafejnīca, kas piedāvā svaigi kūpinātas vistiņas vai pašceptus plāceņus. Viņi dzīvos ilgtermiņā, taču viņiem nav nepieciešamas investīcijas, jo viņi neaugs milzīgi, neorientēsies uz eksportu. Otrs variants – izdzīvot var lielie, uz eksportu orientētie uzņēmumi, kas ierakstās globālajās shēmās. Tās ir divas galējības – vai nu esi mazs un lokāls, vai liels un eksportējošs.