Nereti uzņēmumi saskaras ar grūtībām bankas kontu atvēršanā un darījumu pamatojumu sniegšanā, kā arī tiek “iesaldēti” uzņēmumu līdzekļi bankas kontos, pastāvot aizdomām par potenciālajiem noziegumiem un šādu līdzekļu legalizāciju. Tādēļ dodamies intervijā pie Pauļa Iļjenkova, lai parunātu par komersantiem aktuāliem jautājumiem.

Februārī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis savu stratēģiju 2023.–2027.gadam. Kādas galvenās FID darbības stratēģiskās prioritātes 2023.gadam varat nosaukt?

Atbilstoši FID prioritātēm būtiska ir AML (anti-money laundering jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas) jomā prevalējošās riskos balstītās pieejas  nodrošināšana praksē. Šobrīd izstrādājam nacionālo risku novērtējumu, lai identificētu, kādi ir Latvijā aktuālie riski, un pēc tam piedāvātu risku mazināšanas pasākumus, kurus būtu nepieciešams iekļaut Latvijas politikas plānošanas dokumentos, lai valsts resursi tiktu veltīti tām jomām, kurās ir visaugstākie riski un kuras visvairāk nepieciešams sakārtot. Līdz ar to šī ir viena no lielākajām prioritātēm – identificēt, kuri ir lielākie riski Latvijā, lai aptuveni saprotam kopējo “bildi”.

Svarīga stratēģijas aktualitāte noteikti ir arī stiprināta sadarbība ar tiesību aizsardzības iestādēm, kas apkaro tos noziedzīgos nodarījumus, kas rada augstākos naudas atmazgāšanas riskus. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam risku novērtējumam noziedzīgie nodarījumi, kas rada augstākos naudas atmazgāšanas riskus, ir korupcija, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, tabakas, alkohola, narkotiku nelikumīga aprite, kā arī to kontrabanda. Tātad šie ir trīs lielākie bloki, kas sagādāja vislielākās problēmas.