Kā samazināt lietu izskatīšanas ilgumu, kā savaldīt procesuālos huligānus, kā nodrošināt, lai lietas dalībnieki ierodas uz tiesu, un kā kopumā padarīt tiesvedības procesu Latvijā kvalitatīvāku? Par to intervijā stāsta cilvēks, kurš cenšas pārtraukt vēl cariskās Krievijas ietekmi mūsu tieslietu sistēmā, – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Viens no pārmetumiem, kas bieži izskanējis gan par ekonomiskajām lietām, gan tiesvedībām kopumā, ir pārāk garie lietu izskatīšanas termiņi. Vai redzat iespēju tos samazināt? Vai tas iespējams, tikai izveidojot specializēto tiesu?

Šajā situācijā ir dziļāka problēma. Patiesībā problēmas būtība tiešā mērā izklāstīta Tieslietu padomes (TP) ziņojumā, pētot faktorus, kas ietekmē tiesvedību ilgumu. Jānorāda, ka būtiskākie faktori, kas ietekmē tiesvedību ilgumu, ir liecinieku un lietas dalībnieku neierašanās uz tiesu. Tas notiek divu galveno iemeslu dēļ. Viens no šiem iemesliem – cilvēks neierodas uz tiesu neattaisnotu iemeslu dēļ. Proti, šiem cilvēkiem nav pamatojuma, kādēļ viņi nav ieradušies. Šādā gadījumā tiesai ir vairāki instrumenti, ko tās, jāatzīst, neizmanto pietiekami efektīvi un aktīvi.

Ja cilvēks neattaisnoti neierodas uz tiesu, manuprāt, tiesnesim uzreiz pēc pirmā neattaisnotā kavējuma būtu jāpieņem lēmums par piespiedu atvešanu. Tas nozīmē, ka uz nākamo tiesas sēdi šo cilvēku atvestu policijas darbinieks. Izvērtējot statistikas datus, redzams, ka ir lietas, uz kuru iztiesāšanu cilvēks neatnāk vienreiz, otrreiz, trešoreiz… Tās tas turpinās, un kādā brīdī tiešām liekas, ka lietu vilcina apzināti. Šāds iespaids tiesā principiāli nedrīkstētu būt.

Tomēr ir vēl kāda problēma – daudzas tiesas sēdes atliek, kad ir attaisnots iemesls neierasties uz sēdi, proti, ārsta izziņa, ka cilvēks ir slims. Protams, kam gan negadās saslimt. Tomēr likumsakarība tiesvedību kontekstā liecina, ka cilvēki sāk slimot tieši tad, kad viņiem tas ir izdevīgi. Tas tiesnešiem rada ļoti loģisku jautājumu – cik pamatoti izsniedz ārsta zīmes?!