Lai gan šobrīd plaši tiek runāts par ēnu ekonomiku, tās ierobežošanu un nodokļu morāles stiprināšanu, daudzi nemaz neaizdomājas par to, ka ne vienmēr būt ēnu ekonomikas zonā ir izvēle. Diezgan bieži tā ir bezcerība. Sarunā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olgu Bogdanovu skaidri tiek iezīmēts jau padarītais un vēl plānotais.

Jūs daudz strādājat pie “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam”. Kas, jūsuprāt, šobrīd ir lielākās problēmas saistībā ar ēnu ekonomiku?

Droši vien jāsāk ar to, kas ir ēnu ekonomika. Katrs cilvēks ar šo jēdzienu var saprast kaut ko citu. Es pat teiktu, ka ēnu ekonomikai neeksistē viens apzīmējums. Pastāv vairākas pieejas, vairākas metodikas, tām atšķiras arī rezultatīvais rādītājs.

Visi saprot, ka ēnu ekonomika ir kaut kas slikts, varbūt arī katram iekšēji ir sava tolerances pakāpe. Daudzi dzīvo ēnu ekonomikā un neatzīst, ka tas ir slikti, tomēr tīri intuitīvi vienalga saprot, ka dara kaut ko ne līdz galam pareizu.

Lielākais izaicinājums, strādājot ar ēnu ekonomikas samazināšanu un virzot lielo procesu, ir saprast, kāpēc tā eksistē. Te noteikti nebūs viena atbilde, jo ēnu ekonomikas dalībnieki atšķiras cits no cita . Kādam ir viena motivācija, bet citam – gluži pretēja.

Nav universālu zāļu, kas derētu pilnīgi visam. Ir vajadzīgs ļoti labs ārsts, kurš spēj atšķirt vienu slimību no otras un attiecīgi arī izrakstīt pareizās zāles. Ja sāksim slimību ārstēt ar nepareizajām, tad rezultāts nebūs labs, lai arī tās pašas zāles varētu lieliski palīdzēt citām kaitēm. Tāpat arī ar ēnu ekonomiku.