Lai atdotu naudu, kas šobrīd tiek tērēta valsts atbalsta nodrošināšanai Covid-19 pandēmijas skartajiem uzņēmumiem, vajadzēs rūpēties par straujāku ekonomisko attīstību Latvijā un būs jāceļ arī nodokļi. Savukārt attiecībā uz darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu tālāk par diskusijām tā arī netiekam. Par to intervijā – viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas finanšu ministriem, ekonomists Uldis Osis.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, Latvija, tāpat kā daudzas citas pasaules valstis, ieviesa dažādus atbalsta pasākumus uzņēmējiem. Kas no Latvijas paveiktā šajā jomā, jūsuprāt, ir bijusi lielākā veiksme, bet kas – kļūda?

Sākšu no otra gala. Kļūdas ir vairāk ietekmējušas ekonomiku un tās attīstību nekā pozitīvais. Piemēram, ASV skolās tika ierīkotas ventilācijas iekārtas ar sertificētiem filtriem, mācības faktiski visas pandēmijas laikā noritēja kā parasti vai vismaz tuvu tam. Tehniskie speciālisti uzskata: ir iespējams nodrošināt tādu vidi, kurā risks inficēties ar Covid-19 ir būtiski samazināts. Pieļauju, ka arī biznesa jomā, runājot par kafejnīcām, restorāniem, veikaliem, vairumā gadījumu varētu izmantot šādas tehniskās iespējas, attiecīgi aprīkojot katru konkrēto platību. Līdz ar to valsts finansējums drīzāk būtu jānovirza šādām lietām, sagatavojot tehniskās iekārtas, finansējot tās, lai ar tām varētu aprīkot publiskās iestādes, nevis vienkārši visu aizliedzot, slēdzot un maksājot cilvēkiem par nekā nedarīšanu. Man šķiet, ka kompetences trūkums, neapdomība ir bijuši pamatā mūsu ekonomikas zemajiem rādītājiem salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tajās visu laiku meklē variantus, bet pie mums to meklēšana bija haotiska un bieži vien neloģiska. Tāpēc mums ir tādi rezultāti salīdzinājumā ar kaimiņiem un droši vien arī citām valstīm.

Protams, ir pozitīvi, ka šāds finansiālais valsts atbalsts tika ieviests, ka tas tika izmantots, tiesa gan, ar novēlošanos, turklāt ne īpaši racionāli. Tomēr tas palīdzēja mazināt negatīvo efektu.