Vēja spārniem paskrējuši jau nedaudz vairāk nekā 10 gadi kopš laika, kad Latvijas ekonomika bija ievēlusies dziļākajā bedrē un apņēmīgi, brīžiem haotiski meklēja ceļu augšup. No daudz kā atteicāmies, daudz ko pārskatījām un nereti arī pārvilkām visam svītru un sākām no jauna. Tādēļ laika posms bijis izaicinošs un sarežģīts. Bija nepieciešami astoņi gadi, lai ekonomika atgrieztos pirmskrīzes līmenī. Tādēļ to, kas mainījies laikā no 2009. līdz 2019. gadam, izjūtu un vērtējumu saasināšanai salīdzinu ar to, kā veicies kaimiņiem.

Ekonomikas kritums savu apogeju sasniedza 2009. gada trešajā ceturksnī (-15,6%). Turpmāk lejupslīde pakāpeniski samazinājās, taču turpinājās visu 2010. gadu. Atgūties ekonomika sāka 2011. gadā. Kopš 2009. gada Latvijas ekonomika piebriedusi par 26%. Kaimiņiem veicies labāk, jo Igaunija spējusi iekšzemes kopproduktu palielināt par 43%, savukārt Lietuva – par 39%.  

Salīdzinot Baltijas valstu ekonomiku svaru, šajos 10 gados Lietuva savas pozīcijas noturējusi, radot 45% no Baltijas ekonomikas, savukārt Igaunija uz Latvijas rēķina pozīcijas pat nedaudz uzlabojusi. Latvija šobrīd veido aptuveni 28% no Baltijas ekonomikas. Pirms desmit gadiem Latvijas īpatsvars bija 31%.

Attīstība ļāvusi uzlabot dzīves līmeni un tuvoties Eiropas Savienības (ES) attīstīto valstu līmenim. 2009. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju sasniedza vien 52% no ES vidējā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, un šajā rādītājā mūsu valsts ieņēma pirmspēdējo vietu. 2018. gadā, apsteidzot četras valstis, Latvija pietuvojusies 69%. Igaunija un Lietuva, kas krīzi izjuta nedaudz vieglāk, spējušas aizsniegties attiecīgi līdz 82% un 80%.