Gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, sagaidot nākamo – 2022. – gadu, jārēķinās, ka izdevumi par atkritumu izvešanu pieaugs, jo valsts līmenī ir lemts par būtisku dabas resursu nodokļa palielinājumu.

Uz dabas resursu nodokļa rēķina

Uzņēmuma “Clean R” īpašnieks Guntars Kokorevičs skaidro, ka tarifu palielināšana galapatērētājiem ir neizbēgama, jo dabas resursu nodoklis veido pietiekami lielu šā tarifa īpatsvaru: šogad tas bija 38,29%, bet no nākamā gada 1. janvāra – jau 70,88%. Rezultātā atkritumu izvešanas tarifs nākamgad, piemēram, Pārdaugavas iedzīvotājiem palielināsies par 45,21%, bet Latgales priekšpilsētas ļaudīm – par 47,01%. “Ne manis vadītais uzņēmums, ne arī atkritumu poligons savas cenas nepalielina – mēs to nemaz nevaram izdarīt, jo jāstrādā ir par tādām cenām, kādas ir apstiprinātas, slēdzot līgumus par noteiktu darba periodu.

Protams, patērētāji nav apmierināti, jo saņem brīdinājumus par izmaksu palielinājumu, taču tas ir valsts politikas, nevis uzņēmumu darbības rezultāts,” saka uzņēmējs. G. Kokorevičs arī norāda, ka šādas politikas mērķis ir gaužām vienkāršs – panākt, lai sabiedrība kopumā arvien vairāk pievērstos atkritumu šķirošanai. Faktiski vienīgais veids, kā to izdarīt, ir palielināt tarifus par nešķirotu atkritumu izvešanu. “Man, protams, var nepatikt, ka tas tiek darīts, izmantojot manu uzņēmumu, taču apzinos, ka cita varianta īsti nav. Šāda politika tiek īstenota visā Eiropā – ar cenu paaugstināšanu tiek panākts, lai iedzīvotāji vairāk domātu par atkritumu šķirošanu,” teic G. Kokorevičs. Lai veicinātu tā dēvēto zaļo domāšanu, atsevišķās Eiropas valstīs ne tikai palielina atkritumu izvešanas cenas, bet arī piemēro sodus, ja tiek konstatēts, ka atkritumi netiek šķiroti vai arī tos šķiro aplam. “Piemēram, Beļģijā par nepareizi sašķirotiem atkritumiem sods ir 80 eiro. Kad cilvēks pāris reižu šos 80 eiro ir samaksājis, viņš uzreiz sāk domāt par pareizu šķirošanu,” piebilst “Clean R” īpašnieks.

Vienlaikus uzņēmējs atzīst, ka atkritumu šķirošana Latvijā ieviesīsies ļoti lēni. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, atkritumu daudzums Latvijā ar katru gadu pieaug. Lielā mērā tas saistīts ar faktu, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē iepirkšanās arvien vairāk notiek tiešsaistē, kas nozīmē arī vairāk iepakojuma. Otrkārt, daudzos gadījumos iedzīvotājiem nav fizisku iespēju veikt atkritumu šķirošanu, jo, piemēram, PSRS gados celtajos dzīvokļos vairāk kā vienai atkritumu tvertnei vienkārši nav vietas. Privātmāju pagalmos šī situācija ir labāka – parasti tur var novietot vairākus konteinerus.

Domāšanas veida maiņa

Arī uzņēmuma “Zaļā josta” mārketinga vadītāja Laima Kubliņa norāda uz faktu, ka Latvija līdz ar pārējo Eiropas Savienību (ES) ir uzņēmusies rūpes par tīru vidi jeb jau pieminēto zaļo kursu, kas paredz arī būtisku neapstrādājamo atkritumu daudzuma samazināšanu. Respektīvi, ES normas nosaka: līdz 2035. gadam apglabājamo atkritumu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10% atzīmi. Savukārt pārstrādāt šajā pašā termiņā jāspēj 65% no visiem atkritumiem.

Salīdzinājumam jāteic, ka pašlaik Latvijā tiek pārstrādāti mazāk par 20%. Lai šajā jomā gūtu progresu, Latvijas likumdevējs ir nolēmis katru gadu arvien vairāk palielināt dabas resursu nodokli, tādējādi mēģinot panākt, ka gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem atkritumu radīšana un to nešķirošana kļūtu finansiāli neizdevīga. “Līdz šim šāda politika strauju progresu nav devusi, jo nodokļa likmes palielinājums katru gadu ir bijis neliels. Situācijai jāmainās 2022. gadā, kad nodokļa likmes palielinājums un tādējādi arī atkritumu izvešanas tarifa sadārdzinājums strauji kāps, – tas varētu likt gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem aizdomāties par rīcību šajā jomā,” saka “Zaļās jostas” pārstāve.