Rudens nāk ne vien ar ražas novākšanas laiku un gatavošanos ziemas cēlienam, bet arī ar svarīgiem lēmumiem par valsts budžetu. Plānotas dažādas izmaiņas, tostarp nodokļu jomā. Kā tās ietekmēs uzņēmumus un kādas izmaiņas vēl būtu jāveic? To novembrī vaicājām organizācijām, kas pārstāv uzņēmumus un citus nodokļu maksātājus.

Nodokļu izmaiņas ir sasteigtas

“Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir sarūgtināta par valdības pieeju nodokļu politikas plānošanai,” norāda LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris. “Kamēr valdības deklarācijā skaidri norādīts – “veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā” –, šoruden uzņēmumiem atkal tiek piedāvāti vairāki neprognozēti nodokļu palielinājumi. Uzņēmumi savas finanses un attīstības plānus veido ilgtermiņā, tādēļ paredzamība nodokļu politikā ir kritiski svarīga. Ja valdība atkāpjas no saviem solījumiem, uzņēmumi zaudē iespēju droši plānot darbību un nonāk neparedzētu izmaksu priekšā. Tas ne tikai rada finansiālu slogu, bet arī grauj uzticību valstij un tās politikai. Turklāt apgalvojums, ka šīs nav pamatnodokļu izmaiņas, neiztur kritiku – jebkuras papildu izmaksas uzņēmumiem ietekmē konkurētspēju, īpaši šobrīd, kad daudzi jau tā strādā sarežģītos apstākļos. Pašreiz lietotais formulējums – “neceļot pamatnodokļus” – kļūst par publiskā sektora radošās argumentācijas piemēru, lai attaisnotu straujāku nodokļu celšanu. Par nelaimi, neviens normatīvais akts nesniedz skaidrojumu, ko īsti saprast ar jēdzienu “pamatnodoklis”.”

Viņš atklāj, ka “LTRK ieskatā gandrīz visas šobrīd piedāvātās nodokļu izmaiņas ir sasteigtas un par tām ir nepietiekami diskutēts ar uzņēmumiem. Process, kādā tās tika virzītas, ir nepieņemams – plānotie grozījumi piektdienas pēcpusdienā, 19.septembrī, tika publicēti tiesību aktu portālā, bet jau pirmdien, 22.septembrī, tie nonāca uz valdības galda, konceptuālai apstiprināšanai ārkārtas sēdē. Šādā īsā laikā uzņēmēju organizācijām nebija iespējas sniegt viedokli vai izvērtēt iespējamo ietekmi uz nozari un tautsaimniecību kopumā. Vienīgās izmaiņas, kuras uzņēmēji varēja paredzēt, bija saistītas ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumiem, kas attiecas uz ārvalstu investoriem. Tomēr arī šie priekšlikumi nav tieši saistīti ar valsts budžeta veidošanu”.