Katru gadu dažādas nozares, kā arī uzņēmējdarbība ar zināmām gaidām un cerībām raugās uz jaunā valsts budžeta pieņemšanu. Šogad, kā jau reizi četros gados, kad Latvijā notiek Saeimas vēlēšanas, budžeta pieņemšana ievilksies, vienlaikus atstājot iespēju ekspertiem ilgāku laiku paust savu viedokli par to, kādam vajadzētu būt 2023.gada valsts budžetam.

Par makroekonomikas stabilitāti

Ekonomikas doktors Kārlis Ketners norāda, ka, nosakot nākamā gada valsts budžeta prioritātes, politiķiem faktiski nav lielu izvēļu iespējas. Respektīvi, pirmām kārtām jāpiešķir līdzekļi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, kam seko investīcijas ekonomikas atveseļošanā un tās stabilitātes nodrošināšanai. "Droši vien tālākās divas izdevumu pozīcijas būs saistītas ar ieguldījumiem izglītības un veselības aprūpes sistēmās. Īpaši izšķirīgs jautājums ir attiecībā uz veselības aprūpi, kur beidzot valsts līmenī būtu jāformulē, kas tad tiek pirkts – pakalpojums vai arī veselības aprūpes personāls. Šobrīd šādas skaidrības nav. Sevišķi šo jautājumu aktualizējis apstāklis, ka mediķi jau pateikuši, ka viņi streikos. Jārēķinās arī, ka vienmēr lielākās budžeta izdevumu pozīcijas būs saistītas ar labklājības sistēmu, izglītību un veselības aprūpi. Plus ģeopolitiskās sistēmas diktēti izdevumi drošības stiprināšanai," skaidro K.Ketners.

Savukārt attiecībā uz nodokļu jautājumu budžeta kontekstā ekonomikas doktors pauž, ka to likmes šobrīd mainīt būtu nelaikā. Viņa skatījumā vienīgais, ko varētu apspriest, būtu iedzīvotāju ienākumu nodokļa mazināšana, tādējādi samazinot darbaspēka nodokļu slogu un nedaudz atvieglojot situāciju maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. "Citu nodokļu, kas nav saistīti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, mainīšana apdraudētu Latvijas makroekonomikas stabilitāti jeb to, kas no šīs stabilitātes vēl ir palicis pāri," saka ekonomists.

Viņš ir skeptiski noskaņots pret iespējamo PVN mazināšanu, norādot, ka šāds solis dotu finansiālu ieguvumu vien mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem, bet ne patērētājiem vai tautsaimniecībai kopumā. Tikpat skeptiski noskaņots viņš ir pret iespējamo minimālās algas paaugstināšanu, paužot, ka šāds solis tikai palielinātu inflāciju un pasliktinātu situāciju saimnieciskās darbības veicējiem.