Latvijā turpinot samazināties iedzīvotāju skaitam, sarūk arī darba roku skaits. Viens no risinājumiem, uz kuru uzņēmumi jau raugās, ir senioru iesaiste darba tirgū. Taču vai tas ir reāls risinājums, un vai cienījamais vecums netiek uztverts kā trūkums novecojošo zināšanu dēļ? To jūnijā jautājām uzņēmējiem.

Nozare zaudējusi prestižu

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “TIAMO GRUPA” valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis stāsta: “Rietumeiropas restorānos bieži var sastapt profesionālus viesmīļus, kuri nozarē strādā gadiem ilgi. Viņi lepojas ar savu darbu un pilnveido prasmes līdz sirmam vecumam. Savukārt Latvijā par viesmīļiem visbiežāk vēlas kļūt gados jauni cilvēki, un šo darbu nereti uztver kā pagaidu nodarbošanos. Tam ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, viesmīlības nozare Latvijā patlaban nespēj piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu. Aizvien vairāk darba ņēmēju izvēlas pārkvalificēties un strādāt citās nozarēs. Ēdināšanas nozarē darbaspēka ieguldījums proporcionāli ir krietni lielāks – cilvēkus joprojām nevar aizvietot iekārtas. Samazinot nodokļu slogu, ēdinātāji varētu noturēt un motivēt darbiniekus ar konkurētspējīgu atalgojumu. Otrkārt, viesmīlības nozare Latvijā laika gaitā zaudējusi prestižu gan zema atalgojuma dēļ, gan arī tāpēc, ka daļa uzņēmumu, nespējot nomaksāt nodokļus, strādājuši “pelēkajā zonā”.”

Runājot par darbinieku vecumu, “TIAMO GRUPAS” valdes priekšsēdētājs norāda: “Mēs darbiniekus nešķirojam pēc vecuma vai dzimuma – daudz svarīgāka ir attieksme un motivācija. Novērtējam katru darbinieku, kurš ar rūpību un aizrautību strādā mūsu uzņēmumā. Iespēju robežās rūpējamies par kolēģiem un cenšamies radīt patīkamu darba vidi.”