Brīdī, kad Covid-19 izraisītā krīze Latvijā pārsniegusi jau divu gadu robežu un atsākas diskusijas par atgriešanos darbā klātienē, nereti rodas jautājums, kā to pareizi darīt un vai atteikšanās no mājsēdes nav pārsteidzīga. Lai skaidrotu iespējamos scenārijus šajā jomā, apkopojām uzņēmējdarbības pārstāvju, tiesību ekspertu, kā arī valsts pārvaldes viedokli un ieteikumus.

Situācija darba vietās, kā norāda Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe, bez šaubām, neatgriezeniski mainījusies. Covid-19 radītie apstākļi, ar ko jau vairāk nekā divus gadus saskaras visa pasaule, radījuši gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Kā tie mainījuši uzņēmēju attieksmi pret darba organizāciju?

Pozitīvs Z. Driņķes skatījumā ir apstāklis, ka uzņēmēji optimizējuši resursus un, domājot par efektivitāti, uzlabojuši procesus, tādējādi ietaupot naudu. Uzsvars vairs nav uz darba vietu birojā un noteiktu stundu ievērošanu, jo pašlaik svarīgāka ir tieši efektivitāte jeb rezultāts, ko novērtē arī darbinieki, kam nav lieki jātērē laiks, fiziski kaut kur dodoties. To apliecina arī 2021. gadā īpaši Pasaules Ekonomikas forumam veiktā aptauja, kurā noskaidrots: no 12,5 tūkst. aptaujāto darbinieku no 29 valstīm vairākums vēlas, lai iespēja strādāt no mājām saglabātos kā norma. Savukārt 64% aptaujāto atzīst, ka elastīgais darba laiks un iespēja strādāt no mājām veicina viņu produktivitāti, bet 30% norāda, ka izvērtētu iespēju mainīt darbu, ja darba devējs obligāti liktu strādāt noteiktu laiku uz vietas.

“Runājot par negatīvajām sekām, jānorāda, ka tās redzamas tad, kad indivīds nespēj sevi disciplinēt. Lai gan tas nav pārsvarā gadījumu, tomēr minētajā pētījumā trešdaļa sūdzējās par izdegšanu, bet vēl viena trešdaļa norādīja, ka jūtas atsvešināti. Jāņem vērā, ka cilvēks tomēr ir sociāla būtne, līdz ar to darbs no mājām var būt problēma tieši darbaholiķiem un tiem, kas bija pieraduši uz vietas bieži komunicēt ar kolēģiem,” norāda augstskolas pārstāve.

Digitālā realitāte