Nesen iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijā rāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, nekā 2022.gadā (26,5%).

Šis ir viens no retiem gadījumiem pēdējo gadu laikā, kad ēnu ekonomika samazinās. Tas noteikti vēl daudzkārt tiks pieminēts politiķu un lēmumu pieņēmēju diskusijās par un ap Latvijas ekonomiku un nodokļu politiku. Tomēr kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis, izrādot augstu pilsonisko apziņu un godaprātu, gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un mūsu sadarbības partneru – uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā …  atsāks palielināties. Šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 tūkst. potenciāli kreditējamo uzņēmumu.

Diskusijā, kas bija veltīta jaunākajiem ēnu ekonomikas datiem, izskanēja vairākas versijas par minētā samazinājuma iemesliem. To vidū, – Covid-19 radīta ietekme (darbinieki pieprasīja maksāt legālas algas, lai varētu saņemt valsts atbalstu); stabilitātes sajūtas atgriešanās uzņēmējos un uzņēmēju labā griba, kuri paši nolēmuši “legalizēties”; Latvijas ekonomikas “atslēgšanās” no Austrumu tirgiem, kas ir mainījis domāšanu un prioritātes un daži citi iespējamie iemesli. Vairumā gadījumu ēnu ekonomikas samazināšanos var skaidrot ar faktoriem, kas ir mazāk saistīti ar valdības lēmumiem un politikas maiņu, piemēram, mērķtiecīgi apkarojot aplokšņu algas. Tas nozīmē, ka pastiprinot valsts rīcību, uzņēmējiem sadarbojoties rīcības īstenošanā realizējot, piemēram, Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā minētās aktivitātes, ēnu ekonomiku varētu samazināt vēl vairāk. Tā ir laba ziņa uzņēmumiem un valstij kopumā, jo visu nodokļu nomaksa un slēptas nodarbinātības izskaušana ir faktori, kas ļauj pretendēt uz finansējuma piesaisti uzņēmumu attīstībai, ambiciozāku plānu īstenošanai. Citiem vārdiem sakot, ārpus ēnu ekonomikas ir daudz lielākas iespējas attīstīties un augt lielākiem, veselīgākiem un bagātākiem, nekā esot pelēkam.