Ziņot par kļūdu!
Publicēts pirms 2 gadiem. Lūdzu, izvērtējiet satura aktualitāti!

Ēnu ekonomika Latvijā – vissmagākais šķērslis kreditēšanai

26.06.2024.  •  6 MIN
Ēnu ekonomika Latvijā – vissmagākais šķērslis kreditēšanai
Autors
Jānis Brazovskis

Nesen iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijā rāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, nekā 2022.gadā (26,5%).

Šis ir viens no retiem gadījumiem pēdējo gadu laikā, kad ēnu ekonomika samazinās. Tas noteikti vēl daudzkārt tiks pieminēts politiķu un lēmumu pieņēmēju diskusijās par un ap Latvijas ekonomiku un nodokļu politiku. Tomēr kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis, izrādot augstu pilsonisko apziņu un godaprātu, gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un mūsu sadarbības partneru – uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā …  atsāks palielināties. Šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 tūkst. potenciāli kreditējamo uzņēmumu.

Diskusijā, kas bija veltīta jaunākajiem ēnu ekonomikas datiem, izskanēja vairākas versijas par minētā samazinājuma iemesliem. To vidū, – Covid-19 radīta ietekme (darbinieki pieprasīja maksāt legālas algas, lai varētu saņemt valsts atbalstu); stabilitātes sajūtas atgriešanās uzņēmējos un uzņēmēju labā griba, kuri paši nolēmuši “legalizēties”; Latvijas ekonomikas “atslēgšanās” no Austrumu tirgiem, kas ir mainījis domāšanu un prioritātes un daži citi iespējamie iemesli. Vairumā gadījumu ēnu ekonomikas samazināšanos var skaidrot ar faktoriem, kas ir mazāk saistīti ar valdības lēmumiem un politikas maiņu, piemēram, mērķtiecīgi apkarojot aplokšņu algas. Tas nozīmē, ka pastiprinot valsts rīcību, uzņēmējiem sadarbojoties rīcības īstenošanā realizējot, piemēram, Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā minētās aktivitātes, ēnu ekonomiku varētu samazināt vēl vairāk. Tā ir laba ziņa uzņēmumiem un valstij kopumā, jo visu nodokļu nomaksa un slēptas nodarbinātības izskaušana ir faktori, kas ļauj pretendēt uz finansējuma piesaisti uzņēmumu attīstībai, ambiciozāku plānu īstenošanai. Citiem vārdiem sakot, ārpus ēnu ekonomikas ir daudz lielākas iespējas attīstīties un augt lielākiem, veselīgākiem un bagātākiem, nekā esot pelēkam.

Šis raksts pieejams tikai abonentiem!
Autorizējies
Vēl neabonē?
Iepazīšanās piedāvājums
12 EUR 6 EUR / pirmais mēnesis
Abonēt!
  • Piekļuve jaunākajiem iBizness rakstiem
  • Piekļuve rakstu arhīvam
  • Jaunāko tēmu apkopojums e-pastā 1x nedēļā
Piedāvājums spēkā jauniem klientiem
Viena raksta iegāde
3 EUR / gab.
  • Piekļuve rakstam 1 mēnesi no iegādes brīža
Noformējot pirkumu, netiek piesaistīta maksājumu karte un nenotiek automātiski maksājumi!
Pamanīji kļūdu?
Iezīmē tekstu un spied "ziņot par kļūdu".
Tēmas
Vēl no šīs rubrikas
Par mums Jauna lapa - TESTS Abonēšanas līgums Ētikas standarts Sīkdatnes Cenu lapa Lietošanas noteikumi un datu privātuma politika
Klientu apkalpošana
Tālrunis: 67280693
E-pasts: info@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:30 (I-V)
Redakcija
Tālrunis: 22330714
E-pasts: redakcija@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Reklāma
Tālrunis: 29404257
E-pasts: janis@iZurnali.lv
Semināri
Tālrunis: 66915571
E-pasts: seminari@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Rekvizīti
SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
Juridiskā adrese: Lastādijas iela 10, Rīga, LV-1050
Biroja adrese: Lastādijas iela 12, Rīga, LV-1050
Reģistrācijas numurs: 40103221835
PVN reģistrācijas numurs: LV40103221835
Swedbank, LV48HABA0551024842696
SEB banka, LV84UNLA0055004409856
© 2009 - 2026 SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
MIA Logo