Šobrīd uzņēmumi arvien vairāk tiek rosināti radīt iekļaujošu darba vidi. Tomēr – ko tas nozīmē? Sabiedrībā valda dažādi uzskati, un vienotas izpratnes par šo jēdzienu nav arī pasaulē. Šoreiz, atbildi meklējot, analizējam Danas Korneiselas (Dana Korneisel) diskusijas par dažādību un iekļaušanu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Eiropā.

Pirmais, par ko cilvēki parasti domā, runājot par iekļaujošu darba vidi, ir dažādība – kā izveidot vidi, kurā ikviens varētu profesionāli attīstīties un justies labi. Akadēmiskajās aprindās viedokļi par dažādību ļoti atšķiras starp Eiropu un ASV. Amerikāņu zinātnieki bieži saista šo jēdzienu ar uzmanības pievēršanu rasei, dzimumam vai pat seksualitātei. Savukārt Eiropā lielākā uzmanība tiek pievērsta sieviešu pārstāvniecībai uzņēmumu vadošajos amatos.

Kurš ir atbildīgs?

Lielākā atšķirība starp ASV un Eiropu dažādības jautājumu risināšanā ir saistīta ar atbildības noteikšanu. ASV uzskata, ka pārmaiņu iniciatoram jābūt indivīdam, savukārt Eiropā valda uzskats, ka pārmaiņas jāiniciē institūcijai. Šī atšķirība izriet gan no pastāvīgām sabiedrības problēmām ASV, kur uzmanība tiek pievērsta individuālajiem aizspriedumiem, gan arī no dziļākām kultūras tendencēm. Diskusijas ietver dažādus jautājumus, piemēram, vai dzīves gājumā (CV) ir jāiekļauj cilvēka fotogrāfija. Šveicē, Austrijā un Vācijā ir ierasts CV norādīt pat savu ģimenes stāvokli.

Globālie uzņēmumi arī atzīst, ka Eiropā rase un etniskā piederība tiek uztverta citādāk nekā ASV. Šīs atšķirības ietekmē vadības spēju uzlabot dažādību, vienlīdzību un iekļaušanu darba vietā, radot jaunas problēmas, kuras nepieciešams risināt.